"Priecīgus Līgo svētkus un Jāņus!" Ārzemju vēstniecības sveic Latvijas iedzīvotājus
foto: Edijs Pālens/LETA
Sabiedrība

"Priecīgus Līgo svētkus un Jāņus!" Ārzemju vēstniecības sveic Latvijas iedzīvotājus

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Kamēr Latvijā svin tradcionālos Līgo svētkus un gatavojas Jāņiem, apsveicēju pulkam pievienojušie arī ārvalstu pārstāvji Latvijā. 

"Priecīgus Līgo svētkus un Jāņus!" Ārzemju vēstnie...

Priecīgus svētkus Latvijas iedzīvotājiem vēl Kristians Helts, kurš ir Vācijas vēstnieks Latvijā kopš 2020. gada 17. novembra.

Apsveikumiem pievienojas Īrijas vēstniecība Latvijā.

Pat tālā Kazahstāna sūta apsveikumus!

ASV vēstnieks Kristofers Robinsons, kurš savus pienākumus pilda kopš 2023. gada 26. janvāra, jau paspēja piedalīties Jāņu gaidīšanas pasākumā Doma laukumā.

Savukārt Francijas vēstniecības apsveikums ir ieturēts olimpiskā garā, gatavojoties pēc dažām nedēļām gaidāmajām olimpiskajām spēlēm Parīzē.

Mūs nav aizmirsuši arī Izraēlas pārstāvji, kad viņu valsts Gazā karo ar palestīniešu teroristiem "Hamas" pēc viņu pērnā gada 7. oktobra asiņainā iebrukuma Izraēlā.

Sveicieni līgotājiem un jāņotājiem arī no citām pasaules valstīm.

Kaut gan Līgo svētki un Jāņi svinēti jau agrāk, pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 1918. gadā, Līgo jeb Zāļu dienas svinēšana izvērtās par īstiem tautas svētkiem. Tika izteikts priekšlikums, ka 22., 23. un 24. jūniju vajadzētu atzīt par nacionālo svētku dienām, 22. jūnijā svinot Varoņu dienu (atceroties uzvaru Cēsu kaujās), 23. jūnijā Zāļu dienu, bet 24. jūnijā Jāņa dienu. Padomju laikā sākotnēji svētki tika atzīmēti ļoti krāšņi. Avīzes publicēja pilnus atvērumus ar apdziedāšanās dziesmām, tiesa, padomju un kolhozu tematikā. Brīvdiena no tuvākās svētdienas tika pārcelta uz 24. jūniju.

Oficiāla svinēšana tika pārtraukta pēc nacionālkomunistu sagrāves ar toreizējā Latvijas komunistu vadītāja Arvīda Pelšes norādījumu 1961. gadā. No pavārgrāmatām izņēma Jāņu siera receptes un jāņtārpiņi bija jāsauc par spīdekļiem. Pēc Ņikitas Hruščova režīma gāšanas liegumi tika atcelti, 1965. gada Dziesmu svētkos atkal parādījās Melngaiļa Jāņuvakars. Oficiāla svinēšana tomēr netika atjaunota. 1990. gada 3. oktobrī likumā "Par svētku un atceres dienām” Līgo svētkus un Jāņus atkal atzina par valsts svētku dienām.