foto: Shutterstock
Vislabāk pārejā uz izglītību valsts valodā sokas pirmsskolā un sākumskolā
Pārejā uz izglītību valsts valodā vislabāk sokas pirmsskolā un sākumskolā.
Sabiedrība
2024. gada 13. jūnijs, 16:02

Vislabāk pārejā uz izglītību valsts valodā sokas pirmsskolā un sākumskolā

Ziņu nodaļa

Jauns.lv/LETA

Pāreja uz izglītību valsts valodā jeb "Vienotās skolas" ieviešana pagājušajā mācību gadā noritējusi "optimāli", bet latviešu valodas zināšanas visstraujāk apguvuši bērni pirmsskolās un sākumskolās, tāds secinājums ceturtdien izskanēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkotajā konferencē "Ceļā uz Vienotu skolu".

Pagājušajā mācību gadā mazākumtautību skolēni mācības valsts valodā sāka pirmsskolās un 1., 4. un 7.klasēs. Nākamajā gadā mācības valsts valodā sāks 2., 5. un 8.klašu skolēni, savukārt 2025./2026.gadā - 3., 6. un 9.klašu skolēni. Vidusskolēni visus mācību priekšmetus latviešu valodā apgūst kopš 2018.gada.

IZM uzsver, ka izšķirošais un noteicošais faktors pārejai uz izglītību valsts valodā ir izglītības iestādes vadītāju un vadības komandu prasme īstenot kvalitatīvu pārmaiņu vadību.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) uzsvēra, ka atpakaļceļa vairs nav un kopīgais mērķis, veidojot un ieviešot vienotās skolas modeli, ir maksimāli sniegt atbalstu gan bērniem, gan skolotājiem. "No "Vienotās skolas" ieviešanas rezultāta ir un būs atkarīga mūsu valsts drošība un vienotas sabiedrības veidošanās. Šajā procesā ir svarīga visas sabiedrības iesaiste, ne tikai izglītības sistēmas," pauda ministre.

Ministre pateicās pašvaldībām, skolām, pedagogiem, atbalsta personālam, skolēniem un viņu vecākiem par paveikto mācību gada laikā.

Īstenojot dažādus pasākumus, IZM secinājusi, ka "Vienotas skolas" pieejas ieviešana noritējusi diezgan sekmīgi un pārsvarā mācību process noticis latviešu valodā, īpaši tajās skolās, kuras jau mērķtiecīgi un laikus sāka gatavoties pārejai uz mācībām latviešu valodā.

Problēmas ar mācību procesa īstenošanu latviešu valodā konstatējamas atsevišķās izglītības iestādēs, kur par pāreju uz izglītību valsts valodā vērojama vairāk formāla attieksme un veltīta nepietiekama uzmanība, lai pilnvērtīgi sagatavotos un pēc iespējas plašāk izmantotu piedāvātos atbalsta veidus.

Vērtējot vienotas skolas ieviešanas procesu, vērojama veiksmīga pašvaldību un izglītības iestāžu sadarbība, plānojot un īstenojot pāreju uz izglītību valsts valodā.

IZM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja, valsts sekretāra vietniece, Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore Ilze Saleniece uzsvēra ka izšķirošais un noteicošais kvalitāti ietekmējošais faktors ir izglītības iestādes vadītāja un vadības komandas prasme īstenot kvalitatīvu pārmaiņu vadību. Teju pusei skolu nepieciešams stiprināt prasmi un motivāciju vadīt pārmaiņas, strādāt ar kolektīvu, tostarp nosakot adekvātus sasniedzamos rezultātus.

Saleniece skaidroja, ka nozīmīga loma sekmīgai pārejai uz izglītību valsts valodā ir izglītības iestādes vēlmei, spējai un prasmēm veidot latviešu valodas izglītības vidi un saziņas telpu, atbalstot bērnus, jauniešus un pedagogus viņu ikdienas darbā un mācībās. Svarīga ir aktīvāka skolēnu iesaiste latviskajā dzīves un kultūras telpā arī ārpus formālās izglītības pasākumiem, kā arī organizējot skolēniem saistošus pilsoniskās piederības un līdzdalības veicinošus pasākumus. Viņa uzsvēra, ka nozīmīgs atbalsta rīks izglītības iestādēm ir KM administrētā programma "Skolas soma".

Tāpat, vērtējot secinājumus un aptauju rezultātus, uzsvērta izglītības iestādes komunikācijas nozīme ar vecākiem.

Sekmīgāk pāreja uz mācībām valsts valodā noritējusi skolās un pirmsskolās, kuras veido sadarbību ar citām izglītības iestādēm, kur mācību process līdz šim bijis tikai latviešu valodā. Lai sniegtu atbalstu pārejai uz mācībām latviešu valodā, pērn septembrī 18 skolas Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Liepājā, Jelgavā, Rēzeknē, Daugavpilī un Augšdaugavas novadā iesaistījušās British Council pārstāvniecības Latvijā sadarbībā ar IZM īstenotajā pilotprojekā "Izglītības iestāžu partnerības kā atbalsts pārejai uz mācībām latviešu valodā".

Saleniece informēja, ka aktīvu darbu un atbalsta pasākumus visu mācību gadu īstenoja Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos mentoru grupa, organizējot pedagogiem un izglītības iestādēm pieredzes apmaiņas seminārus. Pieredzes apmaiņas semināru lietderību apliecina plašā interese, kopumā 15 semināros piedaloties vairāk nekā 3600 pedagogu, metodiķu, izglītības iestāžu un pašvaldību pārstāvjiem. Semināros pirmsskolu un skolu pārstāvji dalījās pieredzē par tēmu loku, kā veidot komunikāciju ar skolēnu vecākiem, par risinājumiem, kā labāk organizēt atbalstu pedagogiem, piemēram, kā piesaistīt jaunus pedagogus, rast sadarbības iespējas ar citām izglītības iestādēm, īstenojot pedagogu apmaiņas programmas.

Padziļināti aplūkoti arī jautājumi, kas saistīti ar dažādu mācību materiālu un metodisko līdzekļu pedagogiem nodrošinājumu un praksi kā tos labāk izmantot. Tāpat skolu pārstāvji dalījušies pieredzē, kā veidot mācīšanās stratēģijas mācību stundās, kā novērtēt un uzraudzīt katra skolēna sasniegtos rezultātus, kā arī par risinājumiem, kā sniegt individuālu atbalstu skolēniem, kādas metodes efektīvāk izmantot pedagogiem mācību procesa organizēšanā skolēniem ar atšķirīgām latviešu valodas prasmēm.

Visu mācību gadu IZM, Latviešu valodas aģentūras un Izglītības kvalitātes valsts dienesta ekspertu grupa sniedza atbalstu pirmsskolām, skolām, pašvaldību izglītības speciālistiem pārejai uz izglītību latviešu valodā, izzinot pašvaldību un pedagogu vajadzības un plānojot turpmāku atbalsta pasākumu īstenošanu, organizējot profesionālas sarunas ar pedagogiem.

Tāpat visu mācību gadu nodrošināti dažādu atbalsta pasākumu īstenošana pedagogiem, nodrošinot profesionālās pilnveides kursu un semināru iespējas pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogiem, strādājot lingvistiski neviendabīgā vidē, tajā skaitā sagatavojot metodiskos materiālus.

Dažādas atbalsta aktivitātes, semināri, kursi, pieredzes apmaiņas programmas skolām un pedagogiem tiks nodrošinātas arī turpmāk.

Valsts, pārejai uz izglītību valsts valodā, papildus piešķīrusi finansējumu darba samaksai, lai skolās un pirmsskolās varētu nodrošināt papildu pedagogu palīgus, logopēdus un skolotājus pagarinātajās dienas grupās. Piešķirtais papildu finansējums sniedz iespēju skolām piesaistīt pedagogus, atbalsta personālu, piemēram, pedagoga palīgus, logopēdus, psihologus, sociālos pedagogus, kā arī pagarinātās dienas grupas skolotājus, lai nodrošinātu skolēniem nepieciešamo atbalstu mācību stundās vai rotaļnodarbībās, individuālajās un pagarinātās dienas grupas nodarbībās, nodrošinot, ka pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā izglītojamiem ir tiesības saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei, ja tas nepieciešams.

Papildu finansējumu plānots piešķirt līdz 2026.gada 31.augustam.

Īpaša uzmanība turpmākajos gados pievērsta vienotai skolai, kas paredz pāreju uz izglītību valsts valodā ieviešanai, nodrošinot kompleksus atbalsta pasākumus pedagogiem, kā arī mazākumtautību skolēniem latviešu valodas lietošanas paradumu stiprināšanai.

IZM Konsultatīvās padomes mazākumtautību jautājumos priekšsēdētājs, Rīgas Valsts Klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs uzsvēra, ka pilnvērtīga pāreja uz vienotu skolu būs iespējama vien tad, ja pilnīgi visas skolas arī tās, kur mācības notiek latviešu valodā, apzināsies, ka tām ir jāiesaistās un jāsadarbojas ar visiem kolēģiem, veidojot kopīgus pieredzes apmaiņas un sadarbības projektus. "Skolotājam ir jābūt profesionālim, jāspēj iepazīt aizvien jaunu skolēnu spējas un vajadzības, kurām atbilstoši organizēt mācību procesu tā, lai skolēns to uztvertu un saprastu," rosināja Alijevs.

Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora pienākumu izpildītājs Ivars Balamovskis aicināja kolēģus iet vienam pie otra ciemos, rīkot kopīgus pasākumus un mācīties vienam no otra.

Gan Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas 1., 8. un klases skolēnu vecāks Marks Tarvids, gan Latvijas Privātskolu asociācijas prezidente, Rīgas Katoļu ģimnāzijas direktore Anna Jermakoviča uzsvēra, ka svarīgākais veiksmīgai pārejai uz mācībām latviešu valodā ir labvēlīga un skolēnu atbalstoša vide.

Konferencē "Ceļā uz Vienotu skolu" piedalījās vairāk nekā 300 skolu un pašvaldību pārstāvji no visas Latvijas.