Daugavas racēji atkal pamodušies: mūsu likteņupei esot jākļūst par milzīgu kanālu un HES kaskādi! VIDEO
Pēc vairāku gadu pārtraukuma par sevi atkal atgādinājuši Daugavas racēji, kuri grib Daugavu un Dņepru pārvērst par milzīgiem kanāliem un hidroelektrostaciju kaskādēm, lai izveidotu kuģu ceļu, kas Baltijas jūru savienotu ar Melno jūru. Utopiskajam projektam dots „Jaunā Zīda ceļa” nosaukums.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Daugavas – Dņepras ūdensceļa projekts ik pa laikam tiek aktualizēts jau kopš pagājušā gadsimta sākuma. Tā uzpeld kā utopiska ekonomiska un avantūriska ideja. Vēl pirms dažiem gadiem pat nodibinājās partija „Daugava – Latvijai”, kuras mērķis bija lobēt kanāla būvniecību, jo tas došot neatsveramu ieguldījumu Latvijas izaugsmē. Viena no partijas sejām bija aktieris Rolands Zagorskis, bet tajā bija iestājušies arī vairāki uzņēmēji, kuri nu atkal aktivizējušies. Vairums sabiedrības gan Daugavas uzrakšanu uzskata par nerealizējamu utopiju.
Vidusdaugavas televīzija vēsta, ka Jēkabpils pilsētas pašvaldība saņēmusi vēstuli no biedrības „Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu konfederācija”, kurā tā lūdz izteikt viedokli par projektu „Daugava – Latvijai”, kas paredz pārvērst Daugavu par kuģojamu ūdens ceļu un vērienīgu elektroenerģijas ražotni. Ideju izbūvēt vairākas jaunas hidroelektrostacijas un izveidot kuģojamu kanālu, kas savienotu Baltijas, Melno un Kaspijas jūru pa Daugavas, Dņepras un Volgas upēm, jau gadiem ilgi virzījusi biedrība „Jaunais Zīda ceļš”. Viens no šīs biedrības pārstāvjiem ir kāds plašākai publikai mazāk zināms inženieris celtnieks Valērijs Štamers, kuru jau pirms kāda laika Latvijas prese raksturoja kā avantūristu.
Lai gan jau pirms vairākiem gadiem pret projektu nostājās liela daļa sabiedrisko organizāciju un arī Satiksmes ministrija nolēma to neatbalstīt, idejas autori turpina mēģinājumus panākt savu. Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs saņēmis biedrības „Jaunais Zīda ceļš” vēstuli, kurā teikts, ka biedrība ir iesniegusi Ekonomikas ministrijā likuma projektu „Par projekta „Daugava – Latvijai” pirmsprojektēšanas pasākumu realizācijas nodrošināšanu”, un akcentē: „Ja Saeima 2015. gadā līdz 7. maijam varētu pieņemt minēto likuma projektu, tad jau 2018. gadā tiks radītas jaunas, labi apmaksātas vairāk nekā 50 000 darba vietas un papildus ienākumi valsts un pašvaldību budžetos pārsniegs 1 miljardu eiro.”
Likuma projekta anotācijā biedrība „Jaunais zīda ceļš” aprakstījusi iespējamo projekta virzību, norādot, ka 2017. gadā varētu notikt Daugavpils, Jēkabpils un Krustpils HES un liellaivu liftu projektēšana, savukārt 2018. gadā varētu tikt veikta šo HES un liftu būvniecība. Anotācijā teikts, ka, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas izmaiņas Ukrainā un Krievijā, biedrība nolēmusi ierosināt tikai projekta pirmā etapa realizēšanu, respektīvi, ūdens ceļa izveidi no Rīgas līdz Vitebskai Baltkrievijā, uzbūvējot septiņas hidroelektrostacijas.
Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs Vidusdaugavas televīzijai norādījis, ka viņu projekts nepārliecina: „Pirmkārt, šīs aktivitātes notiek viļņveidīgi. Tās parādās, tad noplok, tad atkal parādās. Un parādās, sākoties plānošanas periodam, kad tiek atvērti ES struktūrfondi. Tad parādās: „Dodiet naudu, mēs realizēsim, būs milzīgs pienesums!” Ja tas neizdodas, viņi apklust, piecus gadus nogaida un tad atkal „uzpeld”. Otrkārt, lai arī kāds būtu tas pienesums, lai cik tūkstoši darba vietu, es domāju tā – ja caur mūsu zaļo, skaisto, mīļo Latviju mēs izdzīsim cauri kanālu, tad faktiski Latvijas vairs nebūs. Attīstības un tautsaimniecības komiteja skatīja šo jautājumu un nolēma nesniegt atbalstu.”
Projekts, ko daudzi sauc par utopiju, vides speciālistu vidū raisa negatīvas emocijas. Vides aizstāvji uzsver, ka šāda kuģojama kanāla izveide atstātu graujoši negatīvu ietekmi uz Latvijas dabas resursiem.
Jādomā, ka Daugavas racēju projekts aktualizēts tādēļ, ka Eiropā aktivizējušies arī citi projekti par Baltijas un Melnās jūras savienošanu. Tā starptautiskā konkursā uzvarējušais konsorcijs Gdaņskas (Polija) Jūras institūta vadībā pētīs iespējas atjaunot ūdens maģistrāli starp Baltijas un Melnajām jūrām, raksta laikraksts „Dienas Bizness”. Projekta, kas zināmā mērā konkurē ar Latvijā radušos projektu, izpētei Eiropas Savienība piešķīrusi teju pusmiljonu eiro. Ekspertiem uzdots līdz 2015. gada beigām izanalizēt ekonomiskos, tehniskos, ekoloģiskos, finansu, juridiskos un citus aspektus ūdensceļa atjaunošanai starp Gdaņsku Polijā un Hersonu Ukrainā.
Skatieties Vidusdaugavas televīzijas sižetu par avantūriski utopisko Daugavas uzrakšanas projektu.