VIDEO: līdz jūlija beigām - nēģu saudzēšanas laiks

Nēģi Latvijā ir īpaši aizsargājama un ierobežoti izmantojama suga. Tie nārsto vienu reizi mūžā, jo migrācijas, ligzdas veidošanas un ikru nēršanas process prasa ļoti lielu spēku, bet pēc nārstošanas nēģi iet bojā. Nārsta laikā nēģi enerģiju velta sugas turpināšanai, un to notveršana ir vieglāka, tādēļ šajā periodā tos ir aizliegts zvejot.

Maijs ir upes nēģu (Lampetra fluviatilis) nārsta laiks. Suga ir īpaši aizsargājama un ierobežoti izmantojama, tādēļ līdz pat 31. jūlijam tos ir aizliegts zvejot ikvienā Latvijas upē. Lai nodrošinātu šīs sugas netraucētu nārstošanu, Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektori noteiktajā periodā pastiprināti uzraudzīs nēģu nārsta vietas. 

"Kurzemē mūsu inspektori jau ir notvēruši pārkāpēju ar 10 nēģu lielu lomu. Diemžēl izbradātas bija arī nārsta vietas. Par šādiem zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem tiek aprēķināts naudas sods 40 euro apmērā par vienu nēģi. Papildu tam tiks piemērots arī naudas sods par nelikumīgu zveju un īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes bojāšanu," stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte.

Nēģi Latvijā ir īpaši aizsargājama un ierobežoti izmantojama suga. Tie nārsto vienu reizi mūžā, jo migrācijas, ligzdas veidošanas un ikru nēršanas process prasa ļoti lielu spēku, bet pēc nārstošanas nēģi iet bojā. Nārsta laikā nēģi enerģiju velta sugas turpināšanai, un to notveršana ir vieglāka, tādēļ šajā periodā tos ir aizliegts zvejot. 

"Upes nēģu kontroli veicam gan pavasarī, gan rudenī, kad nēģi ienāk upēs rudens migrācijas laikā. Nēģu saglabāšanu būtiski apdraud ne tikai malu zveja, bet arī nārsta vietu izzušana, ko veicina intensīva lauksaimniecība un meliorācija. Tā rezultātā upēs iekļūst augsne un barības vielas. Tāpat jāpiemin arī nepārdomātas aktivitātes dabā – pārgājieni pa upju straujtecēm, kas iznīcina nēģu nārsta vietas. Pateicoties Valsts Zivju fonda atbalstam, valsts vides inspektori ieguvuši tehnisko nodrošinājumu – termokameras un binokļus, kas būtiski atvieglo darbu. Tostarp nēģu zvejas uzraudzīšanu diennakts tumšajā periodā," skaidro D. Sāmīte.

Nēģu nārsta vietas un kāpuru dzīvotnes vairākām sugām, piemēram, taimiņam, lasim, vimbām, ir kopīgas. Tādēļ, lai nākotnē sekmētu šo sugu resursu atjaunošanu, oļainās upes straujteces ir īpaši saudzējamas. Baltijas jūrā ietekošās upes ar to baseiniem ir nozīmīgākās nēģu nārstošanas vietas Latvijā. Liela daļa no šīm upēm, kuru straujtecēs nēģi nārsto un vēlāk attīstās mazuļi, atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Nēģis ir nozīmīgs Latvijas iekšējo ūdeņu zvejas objekts, tāpēc kopš 1960. gada tiek mākslīgi pavairots, ielaižot upēs virs aizsprostiem pieaugušos īpatņu īsi pirms nārsta laika. Bet 80. gados ir uzsākta arī nēģu kāpuru ielaišana upēs. Nēģu mātīte iznērš vismaz 15 tūkstošus sīku ikru, kuri pielīp pie upes gultnes smilts un oļiem. Nēģu kāpuri neilgi pēc izšķilšanās pamet ligzdu un dodas uz lēnāk tekošiem upes posmiem, kur, ierakušies gruntī, pavada turpmākos trīs līdz septiņus gadus.