"Nekad neesam translējuši un netranslēsim," Lietuvas sabiedriskais medijs par debatēm krievu valodā
Latvijas Televīzijas (LTV) Redakcionālā padome, kā zināms, neizskata iespēju atcelt multimediju platformā "Rus.lsm" plānotās Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu debates krievu valodā. Vērsāmies pie kaimiņvalstīm, lai noskaidrotu, cik informēti viņi ir par Latvijā aktuālo diskusiju un kāda ir bijusi viņu prakse.
Padome iepriekš norādīja, ka "Rus.lsm" rīkotās debates ir tikai neliela daļa no plašā satura, ko, sagaidot EP vēlēšanas, piedāvās LTV un sabiedrisko mediju portāls "Lsm".
Gaidāms arī raidījumu cikls "Kam jābūt Eiropas Parlamentā?" Jāņa Dombura vadībā un debates "Izvēlies nākotni!" Anetes Bērtules vadībā.
"Valsts iestāžu un politiķu publiskos paziņojumus uzskatām par mērķtiecīgiem centieniem ietekmēt sabiedriskā medija darbību, kas brīvā un demokrātiskā valstī nav pieļaujams. Tāpēc neatkāpsimies no būtiskā uzdevuma priekšvēlēšanu debatēs uzrunāt iespējami plašu auditoriju," komentē LTV galvenā redaktore Sigita Roķe.
Viņa apgalvo, ka LTV savā saturā sargā un vienmēr sargās latviešu valodu.
Tulko tikai zīmju valodā
Tikmēr Lietuvas Nacionālā radio un televīzijas (LRT) pārstāvis - Mārketinga un komunikācijas departamenta vadītājs Mants Velikis - sarakstē ar Jauns.lv norāda, ka par spraigo diskusiju Latvijā viņam personīgi neesot bijis zināms.
"Atgriežoties pie jūsu jautājuma, mēs nekad to nedarījām un droši vien nekad netranslēsim politiskās debates krievu valodā. Vienīgā valoda, kurā mēs tulkojam savas politiskās debates, ir zīmju valoda," pauda LRT pārstāvis.
"Dažu debašu laikā Lietuvā mums ir tādi kā “valodas zināšanu” jautājumi, kur politiķiem tiek lūgts parādīt savas prasmes angļu valodā, bet tas parasti tiek darīts ne tik formālās debatēs, nevis LRT organizētās," piebilst Velikis.
Jāpiebilst, ka vēsturiski Lietuvā ir bijis krietni mazāk krievvalodīgo un krievvalodīgo nepilsoņu, ja salīdzina ar Latviju.
Saskaņā ar kaimiņvalsts oficiālās statistikas portāla Stat.gov.lt datiem, 2021. gadā Lietuvā bija vien 141 000 krievi, savukārt Latvijā (saskaņā ar Stat.gov.lv) - 445 000.
