Vācijas kanclera Olafa Šolca vizīte Latvijā
Baltijas valstu premjerministru un Vācijas kanclera tikšanās.
Siliņa: visām NATO valstīm aizsardzībai jāatvēl vismaz 2% no IKP
Militārās spējas tiek stiprinātas caur aizsardzības industrijas attīstību, un ir jāpanāk, ka visas NATO valstis tērē vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzības vajadzībām, pirmdien preses konferencē pēc Baltijas valstu premjerministru un Vācijas kanclera tikšanās pauda Latvijas ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Tāpat premjerministre norādīja, ka "Krievija atkal ir izplatījusi draudus izmantot kodolieročus, lai iebiedētu valstis, kas jūnijā dosies uz Ukrainas miera samitu Šveicē". Politiķe atzina, ka Krievija apdraud visu Eiropu - tā tas ir bijis pagātnē un nekas daudz nav mainījies mūsdienās. "Ar šodienas tikšanos apliecinām, ka strādājam NATO ietvaros un pie Eiropas Savienības (ES) aizsardzības spēju stiprināšanas," sacīja Siliņa.
"Vairākas valstis skaidrāk apzinās, kādi ir Krievijas patiesie draudi. Apzinoties šos draudus, Ukrainai būs lielākas iespējas uzvarēt karā pret Krieviju," sacīja Siliņa.
Arī Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa norādīja, ka pašreizējie Krievijas draudi par kodolieroču izmantošanu ir izplatīti, lai atturētu no lēmumiem, kurus plānots pieņemt Ukrainas atbalstam.
Kallasa akcentēja, ka Krievija arī iepriekš ir draudējusi ar kodolieroču izmantošanu, bet tie ir bijuši tikai draudi. Tomēr nav iespējams droši teikt, ka kodolieroči netiks izmantoti, jo Krievija mēdz rīkoties neparedzami.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs sacīja, ka "ir svarīgi vienmēr pateikt skaļi, ka šajā karā nedrīkst izmantot kodolieročus". Viņš uzsvēra, ka pirms gada, tiekoties ar Ķīnas prezidentu, kā arī citās tikšanās reizēs ar pasaules līderiem šo nostāju ir allaž akcentējis.
Kā ziņots, 6.maijā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievija drīzumā rīkos mācības, lai palielinātu nestratēģisko kodospēku gatavību veikt kaujas uzdevumu.
Kā teikts paziņojumā, norādījumu rīkot mācības devis Vladimirs Putins. Ģenerālštābs sācis gatavoties mācībām "ar Dienvidu militārā apgabala raķešu formējumiem, iesaistot aviāciju, kā arī karafloti". Tiek norādīts, ka mācību laikā "tiks veikts pasākumu kopums, lai praktiski atstrādātu nestratēģisko kodolieroču sagatavošanas un izmantošanas jautājumus".
Ministrijas paziņojumā norādīts, ka tiks atstrādāta šādu ieroču kaujas izmantošana, "lai nodrošinātu Krievijas valsts teritoriālo integritāti un suverenitāti, atbildot uz atsevišķu Rietumu amatpersonu provokatīviem paziņojumiem un draudiem pret Krievijas Federāciju".
Nestratēģiskie jeb taktiskie kodolieroči ir kodolgalviņas, kuru nogādes līdzekļi ir relatīvi maza darbības rādiusa raķetes, nevis stratēģiskās starpkontinentālās raķetes, un kuru jauda ir relatīvi neliela, piemēram, dažas kilotonnas. Kā taktiskos kodolieročus var izmantot raķešu sistēmas "Iskander". Šie ieroči nesen tika izvietoti arī Baltkrievijā. Tiek lēsts, ka Krievijai ir lielākais šādu ieroču krājums pasaulē. Tie nekad nav izmantoti kaujas laukā.
PSRS notika mācības, kurās izmantoja taktiskos kodolieročus. Mūsdienu Krievijā šādas mācības nav notikušas. Tomēr avīze "Financial Times" rakstīja, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem ir notikušas kara spēles, kuru pamatā bija šādu ieroču iespējama izmantošana - un pret hipotētisku Ķīnas agresiju.
