Piespiedīsim Krievijai samaksāt par postījumiem Ukrainā!
Šobrīd, vairāk nekā divus gadus pēc Krievijas uzsāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Pasaules Banka, Ukrainas valdība un Kijivas Ekonomikas augstskola aprēķinājuši, ka tiešie zaudējumi izpostītajai un bojātajai infrastruktūrai sasniedz aptuveni 145 miljardus eiro un zaudējumi, kas radīti pārtrauktas ekonomiskās darbības deļ vērtējami 470 miljardu eiro apmērā.
Krievijas uzsāktā kara dēļ Ukrainas zaudējumi dažādos ekonomikas sektoros ir būtiski, kuru atjaunošana prasīs ilglaicīgu un sistemātiski finansētu atbalstu. Sociālajā ekonomikā (mājokļi, izglītība, veselības aprūpe, kultūras, sports, tūrisms, sociālie pakalpojumi) kopējie zaudējumi pēc Kijivas Ekonomikas augstskolas datiem sasniedz teju 70 miljardus eiro. Infrastruktūras zaudējumi (ceļi, dzelzceļi, lidostas, ostas, enerģijas sektors un digitālie pakalpojumi) vērtējami 51 miljarda eiro apmērā. Un ražošanas nozares zaudējumi sasniedz 27 miljardus eiro.
Karš vēl nav beidzies un katra kara diena nodara vēl lielākus zaudējumus, kuru atjaunošana prasīs ilgu laiku un ievērojamu atbalstu. Mums ir jāapzinās, ka Ukrainas atjaunošana un rekonstrukcija ir un būs ASV, Eiropas un G7 valstu atbildība un pienākums, norāda Miks Celmiņš, Kustības “Par!” izpilddirektors.
Cik izmaksās Ukrainas atjaunošana?
Pašreizējie dati no Pasaules Bankas liecina, ka Ukrainas atjaunošanai nākamo desmit gadu laikā jāiegulda aptuveni 458 - 460 miljardu eiro. Pašreiz Rietumpasaules plānotais finansējums Ukrainas atjaunošanai ir liels, bet tas ir kā piliens jūrā, ņemot vērā, kara radītos zaudējumus.
Eiropas Savienība Ukrainas atjaunošanai pašreiz ieplānojusi 50 miljardus eiro, Starptautiskais Valūtas fonds 14.5 miljardus eiro, Lielbritānija 3 miljardus eiro, ASV 1.4 miljardus eiro, Pasaules Banka 1.2 miljardus eiro, Eiropas Investīciju banka 843 miljonus eiro un ANO 281 miljonu eiro. Pēc pašreiz publiski pieejamās informācijas Kijivas Ekonomikas augstskola aprēķinājusi, ka minēto Rietumpasaules valstu un organizāciju solītie ieguldījumi Ukrainas atjaunošanā ir aptuveni 71 miljarda eiro apmērā.
Pašreiz plānotie ieguldījumi Ukrainas atjaunošanai ir nepietiekami. Jāņem vērā tas, ka Ukrainai jau šobrīd nepieciešami papildus vismaz 40 miljardi eiro gadā, lai uzturētu valsti, izmaksājot algas, sniegtu valsts un pašvaldību pakalpojumus, secina Linda Curika, drošības eksperte.
Dati liecina, ka Ukrainas atjaunošanai nākamo desmit gadu laikā būs nepieciešami vismaz 460 miljardi eiro, bet pašreiz plānotais ieguldījums 71 miljardu eiro apmērā sedz aptuveni 15% no nepieciešamā.
Kur rast papildu finansējumu Ukrainas atjaunošanai?
Publiski pieejamā informācija liecina, ka Krievijas Centrālās bankas iesaldētie aktīvi, kas pakļauti sankcijām Rietumpasaulē, lielākoties Eiropā, ir aptuveni 281 miljardu eiro vērtībā. Ņemot vērā, ka pagājuši jau 10 gadi kopš Krimas okupācijas un vairāk nekā divi gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nav pieņemami, ka vēl joprojām nav panākts vērā ņemams progress Krievijas aktīvu konfiscēšanā un to novirzīšanā Ukrainas atbalstam - kara un valsts atjaunošanas izmaksu segšanai.
Mazs, bet tomēr progress ir šajā nedēļā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas apstiprinātā rezolūcija par atbalstu Ukrainas rekonstrukcijai. Asamblejas rezolūcija aicina konfiscēt Krievijas valsts īpašumus un tos izmantot Ukrainas atjaunošanai. Vienbalsīgi pieņemtā rezolūcija norāda, ka agresorvalstij - Krievijai, ir pienākums nodrošināt pilnu kompensāciju par zaudējumiem un ievainojumiem, kas radīti tās uzsāktā kara dēļ. Rezolūcija var kalpot par tiesisku pamatu, lai iesaldētos Krievijas valsts aktīvus konfiscētu un iegūtos finanšu un citus līdzekļus nodotu Ukrainai.
Šobrīd pēc rezolūcijas pieņemšanas Strasbūrā katrai Eiropas dalībvalstij ir tiesības jau tagad izdarīt savu daļu darba un īstenot pasākumus, lai konfiscētu un nodotu Krievijas iesaldētos līdzekļus Ukrainas atjaunošanai. Piemēram, Latvijā šobrīd ir 64 īpašumi, kas pēc Latvijas Tiesu administrācijas datiem pieder Krievijai, Baltkrievijai vai tās pilsoņiem, kuri pakļauti starptautiskajām sankcijām. Šī gada janvārī Saeima lēma valsts īpašumā pārņemt Krievijai piederošo “Maskavas namu”, kuru pašreiz plānots pārdod un iegūtos līdzekļus novirzīt Ukrainas atbalstam. Tāpat nekavējoties būtu jārīkojas arī ar pārējām sankcijām pakļautajām sanatorijām, vairākām ēkām un būvēm Jūrmalā, Rīgā, Liepājā, Daugavpilī un citviet Latvijā.
Aicinām mūsu ministrus un Saeimu jau tuvākajā laikā izstrādāt tiesisku risinājumu, negaidot uz kopēju Eiropas Savienības lēmumu, un konfiscēt Latvijā esošos Krievijas, Baltkrievijas aktīvus, tai skaitā, Putinam, Lukašenko un viņu pietuvinātajiem domubiedriem piederošos nekustamos īpašumus.
Kustība “Par!” Eiropas vēlēšanās
Kustība “Par!” piedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Kustības “Par!” saraksta līdere Eiropas vēlēšanās ir Eiropas ukrainiete ar 15 gadu pieredzi darbā dažādās Eiropas institūcijās Ivanna Voločija un drošības eksperte Linda Curika. Vairāk lasi www.par2024.lv
Politiskā reklāma. Politisko reklāmu apmaksā Kustība “Par!”
