Pie Jāņupes migrē krupji: autovadītājiem jāuzmanās

Dabas aizsardzība pārvalde aicina sabiedrību pievērst uzmanību ceļiem, dodoties dabā, un parūpēties arī par to, lai neietu bojā krupji, kas ceļu nespēj šķērsot pietiekami ātri. Abinieku skaits visā pasaulē strauji samazinās, daļēji tāpēc, ka izzūd krupjiem piemērotas dzīves vietas. Tomēr, liela daļa krupju aiziet bojā tieši autoceļu dēļ. DAP katru gadu apzina jaunus punktus, kuros krupji izlēmuši šķērsot ceļu.

Šogad šāds punkts konstatēts Olaines novada pašvaldībā pie Jāņupes karjera. Auto, moto un kvadraciklu plūsma šķērso krupju migrācijas ceļu, tādēļ te izdzisušas daudzas krupju dzīvības. Taču šajā nedēļā vēl varētu būt vēl kāds krupis, kas mēro ceļu no mežmalas uz karjeru.

DAP aicina Olaines pagasta un Jāņupes iedzīvotājus šajā nedēļā apmeklēt no jauna atklāto migrācijas posmu un palīdzēt abiniekiem šķērsot ceļu, pārnesot tos pāri ceļam to iešanas virzienā.

Parastais krupis ir abinieks, kas spēj dzīvot līdz pat 40 gadiem un ziemu pavada uz sauszemes, mežos, parkos, lauku sētās. Pēc pamošanās gadu no gada tas veic vienu un to pašu ceļu uz dzimto ūdenstilpi turpināt sugu. Viņa dzīves laikā apkārtne mainās un cilvēki ir uzbūvējuši autoceļus, no kuriem daļa šķērso abinieku ierastos maršrutus.

Krupis ieradumus nemaina un pavasarī dodas uz savu dzimto ūdenstilpi, pat ja jāšķērso autoceļš. Tādēļ ik gadu uz autoceļiem dzīvību zaudē liels skaits reproduktīvo vecumu sasniegušu dzīvnieku, kuriem nav iespējas radīt pēcnācējus. Tieši autoceļi, kas šķērso krupju migrācijas ceļus, dzen tos pāragrā nāvē un būtiski samazina krupju populācijas lielumu.

Krupji migrē ļoti lēni. Tie nelec, bet rāpo, tādēļ parasta platuma ceļa šķērsošana var aizņemt  pat 15 minūtes. Turklāt, atšķirībā no zīdītājiem un putniem, krupis no automašīnas necenšas izvairīties. Redzot tuvojamies auto, krupis instinktīvi sastingst, cerot, ka “uzbrucējs” viņu nepamanīs, tādējādi pakļaujot sevi drošai nāvei.

Krupji ir būtisks iztikas avots daudziem plēsīgajiem putniem, piemēram, zivju gārnim, mazajam ērglim, peļu klijānam, meža pūcei, un arī plēsīgajiem dzīvniekiem kā sermulim, seskam, āpsim, arī zalktim un odzei. Turklāt paši krupji ir būtiski kukaiņu, gliemju un slieku aprites regulētāji. Iztrūkstot krupim kā ķēdes posmam, kopumā var samazināties bioloģiskā daudzveidība – izzust augstākas klases sugas.

Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā ir palūkojama karte ar jau apzinātiem krupju migrācijas punktiem. Samazinot braukšanas ātrumu šajos ceļa posmos, tu vari palīdzēt izglābt kādu no šiem abiniekiem, kas mēģina šķērsot ceļu.

Aktīvajā krupju migrācijas periodā ir iespēja kļūt par brīvprātīgo krupju glābēju un palīdzi tiem droši šķērsot ceļu, pārnesot otrpus ceļam un novietojot drošā vietā, kur tas var turpināt ceļu uz ūdenstilpi.

Krupju glābšanā var iesaistīties jebkurš interesents. Tā kā migrācija pārsvarā notiek starp plkst. 21-23 drošības apsvērumu dēļ Dabas aizsardzības pārvalde aicina personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, glābšanas darbos iesaistīties tikai pieaugušo cilvēku pavadībā.

Pagājušogad misijā piedalījās vairāk, kā 100 cilvēku. Katrs, kas vēlas iesaistīties šogad, var atrast krupju glābēja reģistrācijas anketu un krupju uzskaites protokolu Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā. Katra iesniegtā anketa palīdz apjaust Latvijas krupju populācijas izdzīvošanas sekmes un ļauj izprast arī citus ar krupjiem saistītus procesus.