Viedoklis: speciālie lidojumi - kurš pieņēma lēmumus, un kur bija kļūdas

“Tas nav mans apgalvojums, bet publiska informācijā, ko var atrast pat “Vikipēdijā”. Šāda prakse daudzviet pastāv, lai valdības vadītājs varētu pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā.

Valsts kontrole šonedēļ publiskoja ziņojumu par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta komandējumos, kurā konstatējusi nelikumīgu un nelietderīgu līdzekļu izmantošanu. Kā bijušais Ministru prezidenta biroja vadītājs, varu apliecināt, ka visi komandējumi, kuros Krišjānis Kariņš devās, notika, lai aizstāvētu Latvijas intereses.

Valsts kanceleja organizēja komandējumus ar pārliecību, ka tie veikti atbilstoši pastāvošajam regulējumam – tātad likumīgi. Tāda bijusi arī mana pārliecība. Tā balstījās Valsts kancelejas analīzē par normatīvajiem aktiem un to, ka šāda veida speciālos lidojumus ir izmantojuši gan bijušie prezidenti, gan arī ministru prezidenti vairāku desmitu gadu garumā.

Divas kļūdas

Balsoties gan uz praksi, gan uz normatīvu interpretāciju, pastāvēja uzskats, ka ir iespēja tiesiski izmantot speciālos avioreisus. Tas kļuva īpaši aktuāli pandēmijas laikā, kad samazinājās komerciālo reisu pieejamība. Tajā brīdī tika sākta prakse izmantot speciālos reisus regulāri.

Līdz ar to pirmā kļūda bija, ka netika izvēlēts piesardzīgākais risinājums. Proti, netika grozīti Ministru kabineta noteikumi, kuri regulē amatpersonu komandējumus. Vajadzēja skaidri nodefinēt, ka speciālie lidojumi ir pieļaujami – bez interpretāciju iespējām.

Varu apliecināt, ka spiediens no politisko amatpersonu puses Valsts kancelejai veikt iepirkumus, slēgt līgumus vai apmaksāt rēķinus par speciālajiem reisiem netika izdarīts. Ja būtu sniegts atzinums, ka prakse nav saskaņā ar pastāvošajiem normatīviem, tad tiktu rosināta diskusija par attiecīgo Ministru kabineta noteikumu grozījumiem.

Speciālie reisi tika izskatīti tajos gadījumos, kad, atbilstoši analīzei, komercreisi neiekļāvās vizītes grafikā vai nebija pieejami. Valsts kontroles konstatējumi par to, ka pastāvēja alternatīvas speciālajiem reisiem, ir sekas, tam, ka Valsts kancelejā nepastāvēja iekšējā kārtība, kādā tiek fiksēts lēmumu pieņemšanas process saistībā ar komandējumu organizēšanu. Skaidras iekšējās kārtības nepastāvēšana ir otra kļūda, uz kuru pamatoti norāda Valsts kontrole.

Kurš pieņem lēmumu

Sabiedrībā arī risinās diskusijas, kurš tad ir tas īstais lēmuma pieņēmējs par speciālo reisu izmantošanu. Šeit ir jānodala politiskā atbildība no atbildības par finanšu līdzekļu izlietošanu.

Birojs sagatavoja iespējas un Ministru prezidents veica izvēli atbilstoši savam redzējumam par prioritātēm un darba grafiku. Pēc tam jautājums tika nodots izlemšanai Valsts kancelejai attiecībā uz līguma slēgšanu un vēlāk arī rēķinu apmaksu.

Ministru prezidents un viņa birojs vienmēr ir rīkojies atbilstoši visaugstākajiem standartiem, un nav iesaistījies lēmumus pieņemšanā saistībā ar finanšu līdzekļu izlietošanu. Politiskās amatpersonas valsts pārvaldē nevar pašas sev ne kancelejas preces iegādāties, pat ne abonēt laikrakstu – ar saimnieciskajiem līdzekļiem vienmēr rīkojas iestādes finanšu nodaļa un iestādes vadītājs. Ir nosodāmi jebkādi politiķu mēģinājumi iesaistīties finanšu līdzekļu izmantošanā.

Rezumējot – Ministru prezidenta birojs organizē komandējumus, savukārt Valsts kanceleja veic tiesiskuma kontroli, plāno budžetu un veic rēķinu apmaksu.

Kas tālāk?

Ministru prezidenta amats ir ar visplašākajām funkcijām, kādas ir amatpersonai Latvijas Republikā. Atbildība ir visaugstākā visas Latvijas sabiedrības priekšā. Vienlaikus netiek novērtēts, kādus personiskos resursus prasa šis darbs – gan ģimenes, gan veselības. Ministru prezidents atrodas darbā katru dienu visā pilnvaru termiņā. Nemitīgi jārisina gan politiskās krīzes, gan arī jākārto politiskās attiecības partijā vai koalīcijā.

Ministru prezidents ir neaizstājama persona starptautiski. Neviens nevar aizstāt Ministru prezidentu sarunās ar citu Eiropas Savienības valstu līderiem. Eiropas Savienībai tuvojas daudzgadu budžeta pārskatīšana, kurā Latvijas sabiedrība sagaidīs, ka Ministru prezidents panāk pēc iespējas labāku rezultātu. Prognozēju, ka sarunas tiks organizētas, nerēķinoties ar to kādi komercreisi ir pieejami no Rīgas lidostas uz attiecīgo sarunu norises vietu. Līdz ar to var pastāvēt nepieciešamība Ministru prezidentam uz šīm sarunām doties ar speciālo reisu vai nedoties vispār.

Tajā brīdī būs jāizšķiras, kas ir sabiedrības interesēs – izdevumu ietaupīšana uz speciālo reisu rēķina vai vairāki miljardi tautsaimniecībai. Līdz ar to turpmāk ir jānosaka skaidri publiski kritēriji šādu speciālo reisu izmantošanai, lai sabiedrība gūtu pārliecību par to, ka Ministru prezidenta darbības mērķi tiek sasniegti ar visefektīvāko publisko līdzekļu izlietošanu. Šai diskusijai ir gājušas cauri mūsu kaimiņvalstis un atrisinājušas to. Arī Latvijai tas ir pa spēkam.”