Veselības ministrijai jādomā par speciālistu skaitu Latvijas slimnīcās
Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) aicina Veselības ministriju (VM) padomāt, kā nodrošināt nepieciešamo speciālistu skaitu Latvijas slimnīcās, ziņoja LSB valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Šodien VM tikās ar LSB, lai atkārtoti apspriestu priekšlikumus informatīvajam ziņojumam par slimnīcu tīkla reformu. Kalējs norādīja, ka dažos jautājumos vienošanās ir panākta, tomēr lielākās domstarpības esot tieši par speciālistu nodrošinājumu slimnīcās. Proti, VM iecerējusi noteikt katrā slimnīcā nodrošināmos veselības aprūpes pakalpojumus un nepieciešamos cilvēkresursus, taču tas, LSB vērtējumā, nav realizējams.
"Pašreizējais cilvēkresursu nodrošinājums Latvijā ir ļoti neadekvāts tām prasībām, kādas izvirza VM tam, kuru speciālistu klātbūtni vajag 24/7. Tas nozīmētu vēl četrus ārstus, bet, ja skatāmies, cik ārstu mums vispār ir, - tas nav realizējams. Tam visam nepieciešams pārejas periods, lai kaut kur samakšķerētu atsevišķām slimnīcām vajadzīgos speciālistus, piemēram, radiologus, anesteziologus," sacīja Kalējs.
Viņš arī neizprot ministrijas nostāju, kas uzliekot slogu slimnīcu vadītājiem atrast nepieciešamos speciālistus. Viņaprāt, tā ir nepareiza pieeja, un tā vietā VM vajadzētu darīt visu, lai piesaistītu konkrētus speciālistus nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanai.
"Piemēram, radiologu nodrošināšana visās slimnīcas 24/7 ir neiespējama, jo Latvijā to nav tik daudz - ne vairāk kā 200. Pieprasījums ir daudz lielāks, nekā spējam nodrošināt, un valstij jādomā, kā piesaistīt šos speciālistus tieši reģionos," uzsvēra Kalējs.
LSB esot aicinājusi VM iekļaut informatīvajā ziņojumā par slimnīcas tīkla reformu pārejas periodu, kas nodrošinātu papildu laiku, lai atrastu gan speciālistus, gan nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcās. Nākamnedēļ VM publicēs informatīvo ziņojumu publiskai apspriešanai tiesību aktu portālā.
Jau ziņots, ka ziņojumā ir iekļauta informācija par VM plānotajiem pasākumiem stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pilnveidē, tostarp neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā. Tāpat tajā aktualizētas prasības slimnīcu darbības profiliem un to līmeņiem, iezīmēta reģionālo slimnīcu sadarbības tīkli un noteikts to darbības principus, kā arī noteikta metodisko centru izveide un vadība, kas nodrošinās sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī.
Kā iepriekš ziņojas VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, aprīlī ziņojumu plānots virzīt izskatīšanai valdībā, lai jau maijā varētu sākt tā īstenošanu.
Viņa uzsvēra, ka nav svarīgi, kur tiek sniegti veselības aprūpes pakalpojumi, taču ir svarīgi, lai būtu komanda, kas tos sniedz.
"Var jau teikt, ka mums [slimnīcām] nav tik daudz pacientu, visu var izdarīt viens ārsts, bet ārstam ir sava kompetence, māsai - sava. Pacientam ir svarīgi, lai tas pakalpojums kopumā ir. Mēs nevaram pieļaut, ka, teiksim, lielā slimnīcā pacientu apkalpo komanda, bet laukos tikai māsa vai ārsts. Tas nebūtu godīgi pret pacientiem," uzsvēra Janka.
