Ainars Mielavs: krieviski runājošie ir mani piečakarējuši
Dziedātājs Ainars Mielavs, kurš pirms dažiem gadiem – 2010. un 2011. gadā - uzstājās 9. maija jeb Uzvaras dienas koncertā pie pieminekļa padomju karavīriem Pārdaugavā, atzinis, ka ir vīlies Latvijā dzīvojošo krievu un krieviski runājošo cilvēku attieksmē pret Krievijas agresiju Ukrainā.
Viņš gan uzskata, ka toreiz ir rīkojies pareizi, dziedot 8. un 9. maijā, jo to uzskata par pilsonisku soli, ar mērķi pierādīt krievu sabiedrībai, ka „latvieši nekož”. Mūziķis saka, ka ļoti ciena un mīl krievu kultūru, bet pašreizējā krieviski runājošā publika viņā ir radījusi lielu vilšanās sajūtu.
„Man jāatzīst, ka kopš pagājušā pavasara daudz kas ir mainījies arī manī pašā. Saistībā ar Ukrainas notikumiem un Krievijas agresiju, un to, ko izdarīja Putins,” Mielava teikto Latvijas radio programmai „Klasika” citē klasika.lsm.lv. Grupas „Jauns Mēness” līderis ticējis, ka krieviski runājošie grib dzīvot šajā valstī, bet nu šī ticība iedragāta.
„Joprojām uzskatu, ka rīkojos pareizi, dziedot Pārdaugavā, jo tas bija tīri pilsonisks solis – vēlējos parādīt, ka latvieši nekož. Ļoti ticēju, ka krieviski sapņojošie un runājošie cilvēki, kuri dzīvo šeit, Latvijā, tiešām grib dzīvot šajā valstī, un mēs visi kopā vēlamies sasniegt ekonomiskās virsotnes un vienkārši justies labi. (..) Tagad, kad apritējis gandrīz gads kopš šaušalīgajiem notikumiem, man ik dienu jādomā par to, cik lojāli mūsu valstij ir krievi un citās valodās runājošie iedzīvotāji, kuri dzīvo šajā valstī,” sacījis Mielavs.
Dziedātājs teic, ka jūtos nodots no krieviski runājošo puses, vienkāršoti runājot – piečakarēts: „Man šķiet, ka esmu aizstāvējis un uzticējies tiem, kuri pie pirmās izdevības mani nodevuši, pametuši frontes otrā pusē, kaut frontes jau it kā nav bijis. Par to man žēl, un par to jādomā katru dienu.”
Jāatgādina, ka Mielavs divus gadus pēc kārtas uzstājās 9. maija svinībās Rīgā pie pieminekļa padomju karavīriem Viņš skaidroja, ka pie pieminekļa uzstājies, jo prot dziedāt arī krieviski. Mielavs par uzstāšanos šo uzstāšanos saņēma pārmetumus kā „pērkams mākslinieks” gan no nacionāli noskaņotiem latviešiem, gan padomiski noskaņotās krievvalodīgo publikas.