Aigars Rostovskis par sankciju pret Krieviju efektivitāti: "Lai tie zirnekļi paši cīnās savā stikla burkā un nelīstu ārā"
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis aicina ne tikai pilnībā izolēties no agresīvā Krievijas režīma, bet arī pārtraukt sadarbību ar tām valstīm, kuras tirgojas ar Krieviju, tālāk pārdodot tās izejvielas un tai piegādājot jaunākās tehnoloģijas. Nodarīt tādas “ciešanas” šīm trešajām valstīm, lai tām vairs nebūtu nekāda kāre sadarboties ar asiņainajiem Krievijas un Baltkrievijas režīmiem.
Sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, Eiropas Savienība (ES) pieņēma virkni sankciju, kurām vajadzēja vājināt Putina režīmu. Tagad karš turpinās jau trešo gadu, bet Putins joprojām ir pie varas un neizskatās, ka Krievija būtu kļuvusi īpaši vājāka. Tādēļ Lielais jautājums: “Vai ES sankcijas pret Krieviju dod cerētos rezultātus?” To Jauns.lv uzdeva Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājam Aigaram Rostovskim.
Aigars Rostovskis ir iepazinies un uzklausījis dažādu ekonomistu viedokļus sankciju pret Krieviju lietderības sakarā. Viena no teorijām pat ir tāda, ka sankcijas nevajadzēja ieviest, bet gan tieši otrādi – vajadzēja Krievijai ļaut turpināt piegādāt Eiropai gāzi un citus resursus. Tādējādi Eiropas valstis šos resursus saņemtu par lētāku cenu, attīstītu savu ekonomiku, vairāk nopelnītu un rastos nauda, par ko Ukrainai pirkt ieročus.
Tomēr viņš atbalsta citu pieeju: “Es šo situāciju salīdzinu ar daudzdzīvokļu māju, kurā ir 200 dzīvokļu ar 200 ģimenēm, apmēram tikpat, cik pasaulē ir valstu. Un nu viena ģimene sāk uzbrukt otrai! Man liekas, ka pareizā pieeja būtu nesadarboties ar šādu agresīvu ģimeni.
Skaidrs, ka mēs nejaucamies, un arī objektīvi to nevaram izdarīt, Krievijas iekšējās lietās, tajā kā viņi dzīvo. Bet mēs varam pārtraukt jebkādu sadarbību, izolēties no tās, kas savā ziņā veicinātu to, ka notiktu iekšējās pārmaiņas procesi Krievijā.”
Viņš uzskata, ka sankcijas pret Krieviju ir jāpilnveido, un tam varētu būtu arī savs rezultāts. Tādēļ, ka Krievijā joprojām ir tirgus ekonomika un privātie uzņēmēji ir ļoti veikli attiecībā uz precēm un detaļām, kas saistītas ar kara industriju. Tām ir liela cena, bet privātuzņēmēji atrod kanālos, kā tās piegādāt:
“Tāpēc Rietumu civilizācijai vajadzētu maksimāli pastiprināt sankcijas pret tiem, kas šīs detaļas piegādā caur trešajām valstīm. Pieņemu, ka tas tiek darīts, bet to vajadzētu daudz stingrāk kontrolēt. Vērsties pret trešajām valstīm, caur kurām notiek tranzīts uz Krieviju. Lai katra valsts, kas saka, ka joprojām grib turpināt sadarboties ar Krieviju un tai piegādāt kaut kādas izejvielas, saprastu, ka tā cietīs daudz vairāk (nekā sadarbojoties ar Krieviju), lai tās tās sāpes no ciešanas būtu daudz lielākas.
Tad arī notiktu pilnīga Krievijas un Baltkrievijas izolācija, kamēr tur tie režīmi kādā brīdī mainītos, vai arī iekapsulētos, un tie zirnekļu paši tajā stikla burkā cīnītos savā starpā, bet tā agresija nenāktu uz āru.”
Kā Aigars Rostovskis vērtē ES sankciju pret Krieviju efektivitāti, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
