VIDEO: Latvijas rotu mākslinieku darbi skatāmi unikālā izstādē "Skārien-jūtīgs"

Rotas pieskāriens

Rotu mākslinieks Māris Šustiņš atklāj savu redzējumu par izstādes nosaukumu: “Rotas, tāpat kā apģērbs, ikdienā ir tuvākais mūsu ķermenim. Tas ir kā mākslinieka otas pieskāriens cilvēkam. Veidojas tāds kā trīsstūris – rota, cilvēks, kurš to nēsā, un mākslinieks. Tā man ir liela atbildība.” Mākslinieks pastāsta, ka atšķirībā no jaunākās paaudzes kolēģiem, kuri iecienījuši eksperimentus ar konceptuālām rotām, viņš pats pamatā strādā ar ilgmūžīgiem materiāliem. “Mēs esam vidējā paaudze, kas savu stilu izkopa 90. gados, kad pat krāsainais metāls bija liels deficīts, tomēr pamazām mēs visi pārgājām uz cēlmetāliem – zeltu un sudrabu. Bet nu man ir sācies jauns posms. Pagrieziena punkts, kad sapratu, ka metāla manā dzīvē ir par daudz, – ejot lidostā caur skeneri, tas sāka pīkstēt, lai gan viss metāliskais ir noņemts. Metāla detektors mani uzskata par metālisku!”

Kopš tā brīža Māris sācis interesēties par retajiem metāliem. To sekmējusi iepazīšanās ar kādu cilvēku, kurš strādājis tobrīd vēl “karstajā” Salaspils kodolreaktorā. “Sākām runāt, un soli pa solim sākās mana interese par retajiem metāliem, piemēram, titānu, kas mani aizrauj ar savām īpašībām. Tā ir gan izturība, gan vieglums, gan spēja būt dažādam. Titāns ir ļoti ciets metāls, tāpēc īpašu baudu sagādā tā pakļaušana, no šī cietā materiāla izveidojot, piemēram, romantisku ziedu.”

Māra ekspozīcijā cēlmetāli un titāns pārstāvēti līdzīgās daļās, bet ir arī kāds īpašs materiāls – tas ir dzintars! Mākslinieks uzskata, ka dzintara “sliktā slava”, kas veidojusies, izmantojot to kā suvenīru, nav pelnīta. “Es paņēmu sauju dzintara lausku un nosūtīju pazīstamam latviešu uzņēmējam uz viņa rūpnīciņu Vācijā, kur mēneša laikā no tām izaudzēja dimanta kristālus. Procesu, kas dabai aizņem miljoniem gadu, tur iespējams īstenot mēneša laikā. Sanāk sava veida alķīmija.”

Rotas cilvēka tēlā ir punkts uz i

Rotu dizainers Andris Lauders rotas redz kā stila elementu. “Ikvienam cilvēkam ir savs tēls, ko viņš veido, – apģērbs, apavi, frizūra. Rotu – auskaru, brošas, kaklarotas vai gredzena – uzdevums ir indivīda tēlu saspilgtināt un izcelt, tas ir kā tāds punkts uz i.” Izstādē apskatāmās kolekcijas ideja māksliniekam radās burājot – rotās var saskatīt mastu, buru un citus kuģu un jahtu elementus. Viņš stāsta, ka idejas var rasties no jebkā – gan arhitektūras, gan mākslas, gan dabas. Viena no Laudera kolekcijām radusies pēc Kolizeja apmeklējuma Romā.

Rotu dizainers atzīst, ka, veidojot kolekciju izstādei, par rotu funkcionalitāti viņš domājis mazāk. “Ja tavus darbus valkās cilvēki, tev ir jārēķinās ar rotas funkcionalitāti – vai tā nespiedīs, vai neskrāpēs, vai nesaplēsīs zeķubikses un ļaus uzvilkt cimdus. Izstādes darbiem tas nav svarīgi, te var ļauties tīrai iedvesmai un radīt konceptuālus darbus.” Andris Lauders atklāj, ka rotu funkcionalitāti parasti pārbauda viņa sieva. Piemēram, darinot liela izmēra rotas, viņš vispirms izveido to prototipu no drātīm un citiem materiāliem un pārliecinās, vai tās būs ērti valkājamas, un tikai tad realizē projektu.

Iedvesmu smeļas no dabas

Rotu mākslinieks Guntis Lauders saviem darbiem iedvesmu smeļas dabā. “Impulss var nākt no mākoņu formas, zāles rakstiem, sērsnas zīmējuma vai jūras viļņu izskalotiem akmeņiem. Es ļoti ietekmējos un faunas un floras, jo daba ir galvenā māksliniece. Rota ar impulsu no dabas, manuprāt, ir ļoti veiksmīgs savienojums.” Guntis teic, ka viņam patīk kombinēt dabas materiālus ar pusdārgakmeņiem un dārgakmeņiem. “Apvienojot matētu dabisko melnkoku ar spožiem topāziem vai akvamarīniem, var iegūt ļoti saskanīgu kopīgo dziesmu, un rota kļūst siltāka.” Mākslinieks rotu gatavošanu dēvē par mazo formu tēlniecību. “Katra rota, ko veidoju, ir kā maza skulptūra. To valkātājas pārsvarā ir drosmīgas sievietes, kas nebaidās izcelties, jo manas rotas ir diezgan lielas.”

Pēc rūpīgas iepazīšanās ar izstādes darbiem Guntis Lauders neslēpj prieku, ka tajā ir apvienotas tik dažādas personības un spilgti mākslinieki. Viņš no sirds iesaka apmeklēt šo izstādi, jo tik ievērojama latviešu darbu kolekcija ir retums; iepriekšējā izstāde bijusi pirms astoņiem deviņiem gadiem. “Nāciet, skatieties, izbaudiet un gūstiet prieku!” aicina mākslinieks.