Atklāj drošības eksperte: Kādus melus Krievija izplata Latvijā?
Lietuvas drošības dienests publicējis savu gada ziņojumu. Ko tas atklāj par Krievijas spēju turpināt karu Ukrainā un Krievijas propagandas ietekmi Baltijas valstīs, atklāj Linda Curika, drošības eksperte un Kustības “Par!” kandidāte Eiropas vēlēšanās.
Gada sākumā drošības dienesti parasti publicē savus gada pārskatus, kas ļauj ieskatīties drošības situācijā gan attiecīgajās valstīs, gan arī plašāk Eiropā un NATO. Pagājušajā nedēļā Lietuvas izlūkošanas dienests publicēja savu gada ziņojumu[1], atklājot, ka Krievija ne tikai tērē lielus resursus karā ar Ukrainu, bet gatavojas arī ilgtermiņa konfrontācijai ar NATO, jo īpaši, Baltijas jūras reģionu, tai skaitā Latviju.
Te gan jāatzīmē, ka drošības dienesti parasti ziņo par draudiem un sliktākajiem scenārijiem. Tomēr savlaicīga brīdināšana ir ārkārtīgi nozīmīga. Tāpat arī mums, sabiedrībai, zināšanas par reālajiem riskiem no valsts puses ļauj justies drošāk.
Krievija sākusi bruņoto spēku reformu
Pārskatā norādīts, ka Kremlis ir sācis bruņoto spēku reformu, kas paplašina Krievijas militārās spējas Baltijas jūras reģionā. Plānotās strukturālās un vadības izmaiņas jau ir sākušās, un daļa no tām tiek īstenota Kaļiņingradā un Rietumkrievijā. Šī reforma ir ilgtermiņa projekts, kas prasīs nozīmīgus resursus un varētu ilgt līdz pat desmit gadiem. Reformas temps un apjoms būs tieši atkarīgs no kara Ukrainā.
Krievija vismaz trešdaļu sava budžeta velta karam
Pārskatā arī norādīts, ka pagājušajā gadā Ukrainā notiekošais karš Krievijai izmaksāja daudz vairāk nekā plānots. Kā zināms, šogad vismaz trešdaļa Krievijas Federācijas budžeta jau ir piešķirta militārajām vajadzībām - vairāk nekā desmit triljoni rubļu jeb 102 miljardi eiro. Tomēr faktiskā summa ir augstāka, jo militāri rūpnieciskais komplekss kļūst par Krievijas ekonomikas dzinējspēku, resursus no citiem ekonomikas sektoriem.
Draudi tikt savervētam ir augsti
Baltkrievijas amatpersonas draud Lietuvas diplomātiem, kas strādā Minskā, mēģinot viņus piesaistīt iespējamai sadarbībai, savācot datus par viņu kontaktiem, paradumiem vai informāciju, kas varētu viņus kompromitēt. Līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvas dienesti ziņo, ka Baltkrievijas izlūkošanas dienesti, ne tikai diplomātus, bet arī Latvijas un Lietuvas pilsoņus, kuri ceļo uz Baltkrieviju cenšas vervēt spiegošanai. Tas pats notiek Krievijā. Tāpēc, jo īpaši svarīgi ir mums, Latvijas iedzīvotājiem, nedoties uz Krieviju vai Baltkrieviju, jo riski iespējamām konfrontācijām, Krievijas un Baltkrievijas spējai savervēt mierīgus pilsoņus spiegošanai ir gana augsts.
Riskam pakļauti arī baltkrievi Lietuvā un Latvijā
Turklāt Baltkrievijas izlūkošanas dienesti ir pievērsušies arī baltkrievu diasporai Lietuvā. Lietuvā ir vairāk nekā 60 000 Baltkrievijas pilsoņu, un šis skaits katru gadu palielinās par aptuveni 15 500 cilvēkiem.
Krievija turpina izplatīt viltus ziņas internetā
Secināts, ka pieauguši arī uzbrukumi informācijas telpā un to biežums. Šīs agresīvās informācijas operācijas mērķētas uz sabiedrības biedēšanu un valsts iestāžu darbības traucēšanu. Krievija cenšas apiet ierobežojumus, kas virknē valstu, arī Latvijā, uzliktas Krievijas TV kanālu pārraidei. Bet Krievija un Baltkrievija turpina izplatīt propagandu sociālajos tīklos, jo īpaši – TikTok un Telegram. Viens piemērs šādam informācijas uzbrukumam ietvēra viltus informācijas izplatīšanu par spridzekļiem skolās, ar ko pavisam nesen saskārāmies arī Latvijā. Uzbrukums sakrita ar jauno mācību gadu un vienlaikus notiekošo skolotāju streiku Lietuvā. Informācijas uzbrukumi parasti balstās uz aktuāliem notikumiem un izmanto strīdīgas tēmas, kā arī svarīgus vēsturiskus notikumus, lai veicinātu paniku mūsu iedzīvotājos.
Kādus maldus Krievija izplata?
Galvenie Krievijas propagandas naratīvi, ko Krievija turpina:
Rietumu sankcijām nav ietekmes uz Krievijas ekonomiku,
Rietumi izmantos Baltijas valstis kā galveno uzbrukuma tiltu pret Krieviju, bet pēc Krievijas pretuzbrukuma tās nebūs spējīgas tās aizsargāt.
Propaganda apgalvo, ka ukraiņu motivācija cīnīties ir zudusi, un viņus spiež karot Rietumu kontrolētā Ukrainas valdība.
Ir būtiski pievērst uzmanību, kas Latvijā šos Krievijas ģenerētos naratīvus izplata. Daudziem no viņiem sociālo tīklu sekotāju skaits mērāms tūkstošos, sasniedzot arvien jaunas auditorijas, tai skaitā Latvijas jauniešus.
Vai tu esi manījis Krievijas izplatītos melus soctīklos? Raksti savu viedokli uz mes@kustibapar.lv
Kustība “Par!” Eiropas vēlēšanās
Kustība “Par!” Eiropas vēlēšanās piedalās ar mērķi panākt Latvijas drošību caur Ukrainas uzvaru un ES un NATO paplašināšanu. Kustības “Par!” Eiropas Parlamentā strādās Latvijas nacionālajās interesēs un Ukrainas integrācijai Eiropā.
Pilnu Kustības “Par!” programmu lasi www.kustibapar.lv
Politiskā reklāma. Politisko reklāmu apmaksā Kustība “Par!”
