Jau drīzumā Latvijā plāno ierīkot patvertnes. Galvenais, kas par tām būtu jāzina

“Lai Latvijas iedzīvotāji būtu pasargāti krīzes situācijā un zinātu, kā rīkoties apdraudējuma gadījumā, civilās aizsardzības plāni un rīcība to īstenošanai ir augsta mūsu prioritāte,” norāda Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Viņš uzsver, ka “patvertņu izveide ir nozīmīgs elements civilās aizsardzības struktūrā un ministrijas mērķis ir panākt, ka patvertnes tiek izbūvētas jaunceļamos objektos.

Pēc vadlīniju apstiprināšanas plānots veikt potenciālo patvertņu vietu apsekošanu, apzīmēšanu un kartēšanu. Process norisināsies divos paralēlos etapos, kuru norisei būs nepieciešams arī pašvaldību atbalsts.

Sākotnēji VUGD amatpersonas apsekos pašvaldību un valsts īpašumā esošās būves, kurām ir pazemes stāva daļa, kā arī bijušās civilās aizsardzības aizsargbūves. Savukārt, pašvaldību būvinspektoriem un civilās aizsardzības speciālistiem plānots uzticēt cita veida būvju (piemēram, daudzdzīvokļu ēkas u.c.), kurām ir pazemes stāva daļa, apsekošanu.

Jau drīzumā dzīvojamās ēkas varētu rotāt šāda zīme

Patvertnes ir vieta, kas iedzīvotājiem “X stundā” sniegtu pirmo aizsardzību pret apdraudējumu. Uz tām iedzīvotājiem būtu jādodas pēc valdības ziņojuma par iespējamo apdraudējumu, līdzi ņemot 72 stundu ārkārtas gadījumu somu.

Patvertņu uzdevums būs mazināt ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām, siltumstarojuma vai radiācijas piesārņojuma. Ja saskaņā ar vadlīnijām, ēkas pazemes stāva daļa atbildīs noteiktajām prasībām, pie ēkas ieejas īpašniekam būs jāizvieto zīme, kas nosaka, ka šeit atrodas patvertne.

Noslēdzoties apsekošanai un pēc zīmju uzstādīšanas, iedzīvotāji ar sev tuvākajā apkārtnē esošajām patvertnēs varēs iepazīties interaktīvā kartē, kas tiks uzturēta un atjaunota, atbilstoši veikto apsekošanu rezultātiem.

Kuras ir piemērotākās ēkas patvertnēm?

“Piemērotākās ēkas patvertnēm ir tās, kuras ir uzbūvētas no dzelzsbetona, blokiem vai ķieģeļiem, tomēr jāņem vērā, ka dzelzsbetona konstrukcijas būtiski zaudē savu izturību augstas intensitātes ugunsgrēku gadījumos.

Patvertnes var tikt izveidotas ēku pagrabstāvos vai pazemes stāvos, piemēram, dzīvojamo māju pagrabos, pazemes autostāvvietās u.c. Tāpat tām jāatrodas netālu no iedzīvotāju uzturēšanās vietām – darba, izglītības iestādes vai dzīvesvietas. Tas tiek darīts, lai nodrošinātu cilvēku nokļūšanu patveršanās vietā iespējami drīzā laikā no ziņu saņemšanas par apdraudējumu.

Patvertnē nedrīkst iekļūt gruntsūdeņi, virszemes ūdeņi, tehnoloģiskie ūdeņi vai notekūdeņi Izvēloties telpas patvertnes ierīkošanai, ieteicams, lai ārsienu konstrukcijās nav lielu atvērumu, piemēram, logi, vārti, utt. Apdraudējuma gadījumā visas atveres (izņemot durvju atveres) jānosedz ar blīviem materiāliem, maisiem, kas pildīti ar smiltīm vai citiem beramiem materiāliem, betona blokiem utt..

Minimālās tehniskās prasības patvertņu ierīkošanai

Patvertnēs jānodrošina vismaz 0,75 kvadrātmetri uz vienu personu. Telpas primāri jāparedz īslaicīgas uzturēšanās vajadzībām, tomēr iespēju robežās jānodrošina arī ilgstošāka uzturēšanās tajās - līdz pat 72 stundām. Noslēgtai patvertnes telpai jāuztur temperatūra no +10 līdz +25 grādiem, bet patvetrnes ieejām jābūt hermētiski noslēgtām, lai novērstu gāzu, putekļu un citu pierārņojumu iekļūšanu tajās.

Lai samazinātu iegruvumu risku, papildus jāatbalsta patvertnes griesti. Ieejas durvīm jābūt izgatavotām no nedegošiem materiāliem. Durvīm jāveras virzienā uz āru, bet telpām jābūt no 1.8 līdz 2.5 metru augstām. Patvertnes telpām jābūt aprīkotām ar piespiedu ventilāciju, paredzot tās darbības nodrošināšanu arī elektrības apgādes pārrāvuma gadījumā. Patvertni nedrīkst izveidot ēkas tehniskajās telpās un tai jābūt vismaz divām izejām.

Gadījumā, ja telpai ir tikai vienas durvis, tad otru – avārijas izeju – var organizēt, izmantojot, piemēram, logus, lūkas vai tuneļveida eju. Ja izmanto eju, tās izeja jāveido patvertnes ārpusē un tai jābūt attālinātai no ēkas, arī blakus esošām ēkām, lai izeju nepārklātu sabrukušu ēku gruveši.

Patvertnes telpu apdarē jāizmanto nedegoši materiāli. Sienu un griestu apdarē nav ieteicams lietot apmetumu, keramikas flīzes un citus materiālus, kas ēkas satricinājuma ietekmē var radīt lauskas un elpošanai nepiemērotu vidi (ar būvputekļiem). Tāpat vajadzētu izvairīties no piekaramo griestu, parasta stikla izmantošanas.

Patvertnei ir jābūt aprīkotai ar elektrību un apgaismojumu, kā arī ar avārijas apgaismojumu elektroenerģijas padeves pārtraukumu gadījumā. To vēlams aprīkot ar ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu.

Patvertne jānodrošina ar dūmu detektoru, ugunsdzēsības aparātu, vienu pirmās palīdzības aptieciņu, dzeramo ūdeni vismaz 2 litriem dienā uz cilvēka, alternatīviem apgaismojuma avotiem, radiouztvērēju, baterijām, termometru un oglekļa dioksīda mērītāju. Tāpat telpās jāparedz atkritumu savākšanas iespējas, nodrošinot tvertnes vai maisus. Patvertnes telpās ieteicams uzglabāt instrumentus, kas nepieciešamības gadījumā palīdzētu atbrīvot izeju no gruvešiem un izkļūt ārā.

Ieteikumi veselības un sociālās aprūpes iestādēm 

Šajās iestādēs patvēruma ietilpību nosaka atbilstoši cilvēku skaitam, kas iestādēs vidēji uzturas. Veselības aprūpes un sociālās aprūpes ēkās jānodrošina iespēja patvertnē nokļūt cilvēkiem uz gultas ar riteņiem un ratiņkrēslos. Tāpat telpās jāparedz vieta neatliekamās palīdzības sniegšanai, operācijām, laboratorijai, pacientu izvietošanai, medicīnas personālam, medikamentu uzglabāšanai un medicīnas gāzu uzglabāšanai.

Plānojot cilvēku izvietošanu sociālās aprūpes objektu patvertnēs, nepieciešams paredzēt telpu zonējumu (sadalot telpu atsevišķās telpās vai nodalījumos), lai būtu iespējams klientus ar agresiju izvietot nodalīti no pārējiem, kā arī paredzēt atsevišķas slēdzamas telpas vai slēdzamus skapjus medikamentu, higiēnas preču, pārtikas, instrumentu u.c. aprīkojuma uzglabāšanai.

Veselības aprūpes un sociālās aprūpes objektu patvertnēs jāizvērtē iespēja aprīkot tās ar ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu. Tāpat slimnīcas patvertnē jāizvērtē iespēja izvietot intensīvās terapijas gultas.

Rekomendētais ūdens patēriņš, kas iestādēm jānodrošina ir sekojošs: bērniem līdz 3 gadu vecumam līdz 0,5 litram dienā; bērniem no 4 līdz 8 gadiem līdz 1 litram dienā; bērniem no  9 līdz 13 gadiem līdz 1,5  litram dienā, bet bērniem no 14 līdz 18 gadu vecumam līdz 2 litriem dienā; guļošām personām līdz 2 litriem dienā; pārējām personām, ieskaitot ārstniecības personas un citus darbiniekus, 3 litri dienā.

Ieteikumi izglītības iestādēm

Izglītības iestādēs patvērumam ietilpību nosaka, atbilstoši skolēnu un personāla skaitam. Galveno telpu ieteicams sadalīt nodalījumos, kuros uzturētos dažāda vecuma bērni, bet sākumskolas un pirmsskolas izglītības iestadēs vēlams ierīkot 3 x 4 metru lielu spēles laukumu.

Pirmsskolas vecuma bērniem jāparedz patvertnēs ierīkot 1 labierīcību telpu uz 15 bērniem, bet skolas vecuma jauniešiem vienu uz 30 cilvēkiem.

Kā patvertnes būtu jāatzīmē?

Pie ieejas patvertnē ieteicams izvietot augstāk redzamo zīmi, kas norāda, ka attiecīgajā objektā ierīkota patvertne. Zīmei jāpievieno arī paskaidrojošs uzraksts ”Patvertne”.  Tās minimālais izmērs ir 300 x 400 milimetri un krāsām jābūt signālbaltai un zaļai. Sociālās aprūpes objektos zīmi ieteicams papildināt arī ar uzrakstu Braila rakstā, kas ir izvietots sasniedzamā augstumā.

Vadlīniju izstrāde noteikta Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra sēdē, un tām ir rekomendējošs raksturs. Ar pilnīgām patvertertņu vadlīnijam iespējams iepazīties šeit.