Cik īpašumu Latvijā pieder Putinam un Lukašenko?
Saeima janvārī pieņēma likumu par Maskavas nama Rīgā pārņemšanu Latvijas valsts īpašumā, bet Latvijā ir vēl vismaz 60 īpašumi, kas pieder Krievijai, Baltkrievijai vai Putina sabiedrotajiem. Kāpēc šo īpašumu atsavināšana nenotiek?
Valsts drošības dienests ziņoja, ka Maskavas nams jau kopš tā dibināšanas ir ticis izmantots kā atbalsta vieta Krievijas īstenotiem un pret Latvijas, Ukrainas un Eiropas interesēm vērstiem propagandas pasākumiem. Saeimas lēmums paredz, ka Maskavas nams tagad pāries valsts īpašumā un Ministru kabinetam uzdots līdz 31. martam Saeimai sniegt ziņojumu par turpmāko rīcību.
“Maskavas nams ir nekavējoties jāpārdod un nauda jānodod Ukrainas atbalstam un tā jārīkojas ar visiem citiem 60 Krievijai un Baltkrievijai piederošajiem īpašumiem Latvijā,” Miks Celmiņš Kustības “Par!” izpilddirektors.
Par Krievijai un Baltkrievijai piederošo nekustamo īpašumu konfiscēšanu Eiropā dažādos formātos runā jau kopš 2022. gada februāra, bet diskusijas pie konkrētas rīcības vēl nav vedušas.
Vēl 64 īpašumi Latvijā
Maskavas nams gan nav vienīgais Krievijai piederošais īpašums Latvijā. Latvijas Tiesu administrācija ziņoja, ka Latvijā ir vēl 64 citi īpašumi, to skaitā zemes, dzīvokļi, dzīvojamās ēkas un dažādas būves, kas pieder Krievijai, Baltkrievijai vai tās pilsoņiem, kuri pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pakļauti starptautiskajām sankcijām.
Krievijas un Baltkrievijas īpašumi Latvijā
Krievijas un Baltkrievijas īpašumu sarakstā ir, piemēram, sanatorijas “Jantarnij bereg” un “Belorusija” vairākas ēkas un būves Jūrmalā, kuru kontrolētāji ir gan Vladimirs Putins, gan Aleksandrs Lukašenko. Krievijas un Baltkrievijas īpašumi atrodas ne tikai Rīgā, bet arī Jūrmalā, Liepājā, Daugavpilī, Ventspilī un citviet Latvijā. Sankcijām pakļautie Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, kuriem pieder vai kuru kontrolē atrodas nekustamie īpašumi Latvijā ir Vladimirs Putins, Aleksandrs Lukašenko, Dmitrijs Mazepins, Mihails Fridmans, Pjotrs Avens, Vladislavs Tretjaks un citas personas no Putinam tuvāko domubiedru loka.
Krievijas un Baltkrievijas īpašumus var atņemt, bet Latvija rīkojas par lēnu
Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka ikvienam Latvijas Republikā ir tiesības uz savu īpašumu, bet ir arī skaidri noteikts, kad iespējama īpašumu atsavināšana. Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele Latvijas Radio raidījumā pauda, ka Latvijai ir jābūt drosmīgai lēmumos par Krievijai piederošo aktīvu konfiskāciju, tādējādi rādot piemēru citām valstīm, kas nesteidzas spert šādu soli.
Privātīpašums ir cilvēka brīvības garants un pret to Eiropas Savienībā ir sena cieņa, tomēr kara laikā Krievijai un Baltkrievijai piederošo īpašumu konfiskācija var būt juridiski absolūti pamatota. Agresoru un agresora atbalstītāju īpašumu konfiskācija ir pasākumi, lai īstenotu mūsu, kā Latvijas, obligātu pienākumu, kas izriet no starptautiskajām tiesībām, - apturēt karu pret suverēnu, neatkarīgu valsti. ES Tiesas tiesnese I. Ziemele skaidro, ka ar Krievijas iebrukumu Ukrainā tiek pārkāpta viena no starptautisko tiesību konstitucionālajām normām par spēka pielietošanas aizliegumu un mieru kā mērķi. Ja tiek pārkāpta konstitucionāla norma, faktiski tas uzliek pienākumu visām pasaules valstīm, kas tic konstitucionālajiem pamatiem, atrast tādus pasākumus, kas ļauj šo konstitucionalitāti atjaunot. Un īpašumu konfiskācija ir viens no šādiem pasākumiem.
Pašlaik Latvija tikai gaida
Jautājot Saeimas deputātiem, kā varētu notikt Krievijai un Baltkrievijai piederošo nekustamo īpašumu pārņemšana un konfiskācija tiek paustas atrunas, ka pašreiz Eiropā vēl meklējot vienotu mehānismu, kā konfiscēt sankcijām pakļautos īpašumus. Ja Eiropā nav iespējams panākt vienotu mehānismu, tad Latvijai jārīkojas pašai un jārāda piemērs citām valstīm sekot.
Nevar gaidīt kara beigas
“Pašreiz rodas sajūta, ka Eiropas politiķi gaida kara beigas, lai rīkotos ar Krievijai un Baltkrievijai iesaldētajiem resursiem, to skaitā īpašumiem, lai tos pēc kara nodotu Ukrainas atjaunošanai, bet svarīgi atzīmēt, ka ukraiņi negaida kara beigas, lai atjaunotu sagrautās mājas un pilsētas. Ukraiņi jau šobrīd, paralēli karam, veic sambombardēto ēku un pilsētu atjaunošanu un tam vajadzīgi ievērojami finanšu līdzekļi,” pauž Miks Celmiņš, Kustības “Par!” Eiroparlamenta deputāta kandidāts.
Pasaules banka un Ukrainas valdība jau aprēķinājuši, ka Ukrainas atjaunošanai būs nepieciešami vismaz 448 miljardi eiro.
Ukrainiete Ivanna Voločija Eiropas Parlamentā
Latvijas nacionālajā interesēs ir Ukrainas uzvara karā un Ukrainas pilntiesīga uzņemšana Eiropas Savienībā un NATO. Tā ir Latvijas drošības atslēga. Lai to panāktu Kustība “Par!” aicina dot balsi Ukrainai Eiropā jau tagad. Tam ir gan simboliska, gan praktiska nozīme. Tāpēc Kustības “Par!” saraksta līdere šajās vēlēšanās ir ukraiņu eiropiete, Eiropas Savienības lietpratēja Ivanna Voločija. Ivannai Voločijai ir 15 gadu pieredze darbā ES institūcijās un viņa Eiropas Parlamentā pārstāvēs gan Latvijas, gan Ukrainas kopīgās intereses.
Pilnu Kustības “Par!” programmu Eiropas Parlamenta vēlēšanām lasiet www.kustibapar.lv
Politiskā reklāma. Politisko reklāmu apmaksā Kustība “Par!”.
