VM iecerējusi apturēt liekā svara un aptaukošanās izplatību sabiedrībā
Veselības ministrija (VM) iecerējusi veikt pasākumus, lai apturētu liekā svara un aptaukošanās izplatību sabiedrībā un iedzīvotāju fiziskās aktivitātes raksturojošo rādītāju samazinājumu, paredz Ministru kabinetā apstiprinātais valdības rīcības plāns.
Līdz šī gada beigām ministrija iecerējusi izstrādāt pasākumu plānu liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai un fizisko aktivitāšu veicināšanai Latvijas iedzīvotājiem 2025.-2027.gadam, kurā iekļauti mērķēti pasākumi liekā svara un aptaukošanās risku mazināšanai, kā arī fizisko aktivitāšu veicināšanai, tai skaitā izvērtētas pētāmās tēmas šajā jomā.
Tāpat VM līdz šī gada jūnija beigām grib izstrādāt plānu 2025.-2027.gadam, lai mazinātu sirds un asinsvadu slimību riskus, uzlabotu šo slimību diagnostiku, ārstēšanu un aprūpes pēctecību.
Izstrādājot konkrētus pasākumus, VM cer sasniegt noteiktus rādītājus, palielinot bērnu īpatsvaru, kuri brīvajā laikā ir vismaz 60 minūtes fiziski aktīvi katru dienu. Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījuma Latvijā nepublicētie dati liecina, ka 2023.gadā tādu bērnu bija 18,1%, bet plānots, ka 2029.gadā tādu varētu būt 22%.
Tāpat VM cer, ka palielināsies pieaugušo īpatsvars, kuri brīvajā laikā veiks vismaz 30 minūšu ilgus fiziskus vingrojumus līdz vieglam elpas trūkumam vai svīšanai vismaz divas līdz trīs reizes nedēļā vai biežāk. Ja 2022.gadā bija 24,4% cilvēku, kas veic fiziskus vingrojumus vismaz 30 minūtes, tad 2029.gadā iecerēts sasniegt 27,5%.
VM vērsīs uzmanību arī tam, lai liekā svara un aptaukošanās izplatība iedzīvotāju vidū nepieaugtu. 2022.gadā bija 59,4% iedzīvotāju 15 līdz 74 vecuma grupā ar lieko svaru un aptaukošanos, taču līdz 2029.gadam plānots sasniegt 57,2% rādītāju. Skolēnu vidū šāda problēma 2022./2023. mācību gadā skāra 20,8% bērnu, bet 2029.gadā tādu varētu būt jau 20%.
Papildus VM iecerējusi samazināt mirstību no sirds un asinsvadu slimībām līdz 64 gadu vecumam uz 100 000 iedzīvotāju.
VM paredz ieviest mērķētus un efektīvus pasākumus iedzīvotāju paradumu maiņai, tostarp nodokļu instrumentus, lai novērstu atkarību izraisošo vielu un procesu lietošanas izplatību sabiedrībā, kā arī mazināta atkarību radītā riska ietekme uz veselību.
Jau līdz šī gada beigām paredzēts pārskatīt akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, tabakas aizstājējproduktiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamajiem šķidrumiem un to sastāvdaļām, samērojot valsts fiskālos un sabiedrības veselības aizsardzības mērķus.
Savukārt līdz 2026.gada oktobra beigām plānots paplašināt atkarību profilakses, tai skaitā sociālās rehabilitācijas un atbalsta pasākumu klāstu un pieejamību personām, kurām ir augstāks atkarību risks un līdzatkarīgām personām, kā arī nodrošināt narkoloģiskās ārstēšanas pieejamību personām, kas cieš no atkarībām.
