Latvija un ASV parakstījusi līgumu par pretkuģu raķešu iegādi
foto: Andris Sprūds/Twitter
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Kristofers Robinsons
Politika

Latvija un ASV parakstījusi līgumu par pretkuģu raķešu iegādi

Jauns.lv

Piektdien, 8. decembrī, aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Kristofers Robinsons paziņoja par līguma noslēgšanu par ASV uzņēmuma “Raytheon” un Norvēģijas uzņēmuma “Kongsberg” ražoto pretkuģu raķešu sistēmu ”Naval Strike Missile” iegādi.

Latvija un ASV parakstījusi līgumu par pretkuģu ra...

“Laikā, kad pasaule saskaras ar dažādiem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, mēs  ārkārtīgi novērtējam ASV ieguldījumu Latvijas drošības stiprināšanā. Pretkuģu raķešu sistēma būs jauna Nacionālo bruņoto spēja un nozīmīga Latvijas aizsardzības sistēmas sastāvdaļa. Tā nodrošinās Latvijas piekrastes aizsardzību, kuģu ceļu drošību un nepieciešamības gadījumā iekļausies kopējā Alianses aizsardzības sistēmā,” norāda aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

"Šī diena ir nozīmīgs pavērsiena punkts ASV un Latvijas ilggadējā sadarbībā drošības jomā. Krievijas brutālais, agresīvais karš pret Ukrainu ir pierādījis, ka demokrātiskām valstīm ir jāapvienojas, lai aizstāvētu mūsu suverenitāti, vērtības un brīvību. Amerikas Savienotās Valstis ar lepnumu atbalsta Latviju tās aizsardzības spēju veidošanā,” atzīmē ASV vēstnieks Kristofers Robinsons.

Kopējā līguma summa ir 105 miljoni ASV dolāru. Nozīmīgu finansiālu atbalstu pretkuģu raķešu sistēmu iegādē sniedz ASV, sedzot 70% no kopējās līguma summas, kamēr Latvija sedz 30%.

“Naval Strike Missile” ir pretkuģu raķešu sistēma, kas spēj ietekmēt kā jūras, tā arī sauszemes mērķus līdz pat 185 kilometru attālumā. Šo raķešu sistēmu lieto tādas NATO dalībvalstis kā ASV, Polija, Vācija, Norvēģija, Rumānija, Lielbritānija, Kanāda un Nīderlande.

Plānots, ka pretkuģu raķešu sistēmas “Naval Strike Missile” piegāde tiks uzsākta 2027. gadā.

Jau ziņots, ka 2022. gada aprīlī Saeima atbalstīja grozījumus Aizsardzības finansēšanas likumā, paredzot līdz 2025. gadam pakāpeniski palielināt finansējumu valsts aizsardzībai līdz 2,5% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma. Savukārt Nacionālo bruņoto spēku raķešu programmā tika iezīmētas prioritāri attīstāmās spējas – pretkuģu raķešu sistēmas, vidējās darbības pretgaisa aizsardzība un raķešu artilērija. Piešķirtais papildu finansējums paātrina Nacionālo bruņoto spēku kritiski svarīgo spēju ieviešanu aptuveni piecus gadus ātrāk, nekā iepriekš plānots.