Mērķēts atbalsts trūcīgākajiem: aizvien daudz neatbildētu jautājumu

Kā vēsta LTV raidījums “de facto”, tad no skopajām ziņām par plāniem izriet: ja pienāks nākamā energoresursu cenu pieauguma krīze, var izrādīties, ka pie valsts atbalsta netiktu pat tie, kuru ienākumi ir divkārt mazāki par minimālo algu.

Jāatgādina, ka, lai iedzīvotājiem kompensētu apkures un elektrības izmaksu kāpumu, iepriekš divos gados valsts iztērēja gandrīz 700 miljonus eiro. Tāda summa budžetam ir smags slogs, un tad arī izskanēja aicinājumi atbalstu dot mērķēti. Tam vajadzēja datus par mājsaimniecībām un to ienākumiem, turklāt detalizētus, jo 1000 eiro cilvēkam, kurš dzīvo viens, nozīmē citas iespējas, nekā 1000 eiro uz diviem vai trim cilvēkiem.

Tagad vajadzīgā bāze esot gatava – Būvniecības valsts kontroles biroja  (BVKB) pārraudzībā, kurā uzņēmās to izveidot, kad citi vilcinājās. BVKB direktore Svetlana Mjakuškina skaidro, ka sistēma ielasīs datus par ienākumiem no Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, un savietos tos ar ziņām par konkrētā adresē deklarētiem cilvēkiem.

Taču šāda datu bāze vien neko nenozīmē, ja nav zināms, kā to izmantos atbalsta sniegšanai. Un pagaidām skaidrības ir maz. “Šobrīd [atbalsts] paredzēts gadījumos, kad energoresursu cenas ir augtas, virs noteikta limita (mēs pagaidām nezinām, kāds šis limits būs, tas ir deleģējums Ministru kabinetam lemt) un atbalsts ir mājsaimniecībām, kuru ienākumi ir zem noteikta sliekšņa. Arī par šo pagaidām nav zināms tas slieksnis,” sacīja Mjakuškina.

Lemt par to nav datu bāzes uzturētāju ziņā. Likuma projekts, kuru izstrādāja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) un kuram vajadzēja viest lielāku skaidrību, Saeimā no valdības nonāca septembrī, un tā skatīšanu pabeidza novembrī. Viena konkrēta lieta likumprojektā sākotnēji gan bija – uz atbalstu varēs pretendēt mājsaimniecības, kurām izdevumi par mājokli – īri un komunālajiem maksājumiem, pārsniedz 30% no ieņēmumiem. Taču diskusijās secināja, ka to nevar aprēķināt, un svītroja no likuma.

No stāstītā KEM gan izriet, ka šis princips nekur nepazudīs – to, kuras mājsaimniecības atbildīs atbalsta saņemšanai, joprojām noteiks mājokļa izmaksu proporcija – 30%. “Bet ir jāsaprot, ka mēs šīs jaunās atbalsta sistēmas ietvaros nerēķināsim katras individuālās mājsaimniecības izdevumus par mājokli. Tas būs statistiski vidējais rādītājs Latvijā,” norādīja  KEM Enerģijas tirgus departamenta direktora vietniece Līva Šnitko.

Centrālās statistikas pārvaldē pēdējais apsekojums par mājokļa izmaksām gan ir tikai par 2019. gadu, un ministrijā atzina, ka par pamatu tālākiem aprēķiniem tiešām ņems šos vairākus gadus vecos datus. “Bet katrai no izdevumu pozīcijām mēs esam  ņēmuši vērā inflācijas koeficientu, kas arī ir pieejams CSP mājaslapā. Ja attiecīgi kāda no pozīcijām maksāja “x” cenu 19. gadā, tad mēs pierēķinām tos 40-50 inflācijas koeficientu klāt, un saprotam, kādas tad varētu būt tās faktiskās izmaksas šobrīd,” sacīja Šnitko.

Ko tas nozīmētu, ja šāda sistēma jau būtu ieviesta pērn, īpaši augsto izmaksu laikā? Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes apsekojamu, 2019. gadā izdevumi par mājokli uz vienu personu mājsaimniecībā bija 61 eiro un 51 cents. 2022. gada decembrī, kad attiecīgajā kategorijā bija augstākā inflācija (59%), tie būtu ap 97 eiro. Tātad atbalsts pienāktos mājsaimniecībām, kurās ienākumi nav lielāki par aptuveni 325 eiro uz cilvēku. Četru cilvēku mājsaimniecībai tie būtu 1300 eiro kopā.

Pie lielāka cenu lēciena gan arī ienākumu robeža celtos. Piemēram, ja inflācijas dēļ cenas dubultotos, lai saņemtu atbalstu, ienākumu robeža būtu  410 eiro  uz cilvēku, 1640 eiro - četru cilvēku mājsaimniecībā. Šie gan ir vien orientējoši aprēķini, jo pie kāda cenu lēciena atbalstu sniegs, Klimata un enerģētikas ministrijā joprojām netiek atklāts.

Labklājības ministrijā (LM) par iespējamo atbalsta slieksni, kas šādi sanāk diezgan zems un nebūt nesasniedz visus ar nepietiekamiem ienākumiem, gan ir neizpratnē. Aprīlī Klimata un enerģētikas ministrija Labklājības ministrijai bija sūtījusi datus, ka ienākumu slieksnis varētu būt 570 eiro, kas jau būtu optimālāk. Taču kā tas veidojies, pamatojuma un arī vēlāku diskusiju nebija.

LM Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta direktores vietniece Evija Kūla raidījumam “de facto” stāsta: “Tur bija pliki dati, tur bija vienkārši statistikas dati, bez skaidrojumiem, bez argumentācijas, kāpēc viens vai otrs. Mēs tā kā bijām plānojuši, ka šī saruna notiks arī likumprojekta izstrādes laikā. Bet tā kā Klimata un enerģētikas ministrija uzsvēra, ka tas ir Ministru kabineta jautājums un tādas detaļas ir risināmas Ministru kabineta līmenī, atstājot to noteikumu ziņā, mēs teiksim tā – gaidījām šo Ministru kabineta noteikumu projektu, lai mums jau būtu tāda diskusija jau konceptuāla.”

Pēc LTV raidījuma “de facto” novērotā Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdēs, kurās skatīja ministrijas sagatavoto likumprojektu, lielākā daļa deputātu neizcēlās ar lielu interesi un jautājumu uzdošanu par plāniem, aprēķiniem un citām detaļām, tātad nepārliecinoties, vai likumā ieliktais pamats tiešām ļaus izstrādāt tādus noteikumus, kas dos labāko iespējamo rezultātu.

KEM prognozē, ka Ministru kabineta noteikumu saskaņošana ar tālāko atbalsta kritēriju detalizāciju varētu ilgt divus līdz trīs mēnešus. Ministrijā mierina, pagaidām nav pazīmju, ka tuvākajā laikā gaidāms straujš energoresursu kāpums, tāpēc laiks esot. Uz skaidrību cer arī BVKB, lai jaunizveidotā sistēma nebūtu bez pielietojuma. Turklāt ar laiku to var izmantot ne tikai šim, bet arī citiem mērķiem. “Protams, sistēmai ir milzīgs potenciāls, un es ceru, ka šo potenciālu arī efektīvi izmantos. Pēc būtības, kad ir zināma informācija par mājsaimniecības vidējiem ienākumiem, nepašaubāmi  var plānot mērķtiecīgāku atbalsta politiku valstī. Tad var saprast, nu kā dzīvo mūsu mājsaimniecības un kā valsts varētu palīdzēt,” norādīja Mjakuškina.