Spēles noteikumu maiņa finanšu pasaulē: vai esam gatavi?

Šķiet amatpersonas ir piemirsušas vai vēl nav sapratušas, ka digitālo rīku un pakalpojumu ienākšana jau ir ievērojami mainījusi un turpina mainīt veidus kā pārvaldām savas finanses. Pēdējo gadu laikā finanšu tehnoloģijas attīstījušās ļoti strauji, un investīcijas šajā jomā tikai pieaug. Finanšu institūcijām – bankām, valūtu fondiem, lai saglabātu savas iespējas turpināt strādāt un būt vajadzīgiem mūsdienu tirgū, nāksies pielāgoties jaunajām mobilo maksājumu, P2P aizdevumu, personigo finanšu pārvaldības platformu, kā arī virtuālo valūtu ienākšanai tirgū. Tas pats būs jādara uzraugošajām institūcijām.

Viena no šī gadu tūkstoša redzamākajām iezīmēm ir virtuālās valūtas, kas, vienkāršojot, ir interneta vidē balstīts norēķinu veids, ar kura palīdzību cilvēks var iegādāties jebkuru preci vai pakalpojumu – daudzviet pakalpojumu sniedzēji pieņem un uzskata šo maksājumu veidu par līdzvērtīgu “parastajai” valūtai. Atšķirība no klasiskās valūtas slēpjas tajā, ka virtuālajai valūtai nepastāv “analogā” versija jeb papīra nauda, kā tas ir ar nacionālo/pārnacionālo banku izdotajām valūtām – tā eksistē tikai digitālā formā un ir ieliekama tikai digitālā “naudas makā”.

Populārākā no tām ir Bitcoin, kas nebūt nav pirmā virtuālā valūta, taču tā ir pirmā valūta, gan digitālā, gan “taustāmā” formā, kuru nav izveidojusi un neregulē kāda konkrēta institūcija kā, piemēram, centrālā banka. Tā ir imūna pret politiskās vides svārstībām (piemēram, valdības lēmumam devalvēt valūtu), pieejama ikvienam un jebkur, ātri lietojama un droša. Praktiskā ziņā tas ir kas līdzīgs kredītkaršu sniegtajai digitālo transakciju un skaidras naudas norēķinu anonimitātes apvienojumam.

Virtuālo valūtu ievērojamākā atšķirība no ierastajām banknotēm un monētām ir tas, ka šis maksājumu veids nav piesaistīts ne centralizētai institūcijai, ne kādam resursam (piemēram, zeltam), bet gan matemātikas likumiem. Šis fakts, jo īpaši pēc ekonomiskās krīzes, daudziem virutālo valūtu entuziastiem šķiet ļoti pievilcīgs, liekot nodēvēt iepriekšminēto Bitcoin par “zeltu 2.0” jeb jauno zeltu: resursu, ar kura vērtību nespēj manipulēt ne bankas, ne tās izveidotāji. Virtuālās valūtas pieejamība tiek regulēta nevis pēc nejaušībām vai dabas spēkiem, bet gan pēc noteiktiem algoritmiem.

Globālais P2P tirgus

Virtuālo valūtu ienākšana tirgū signalizē par ievērojamām pārmaiņas finanšu sektorā. Finanšu institūcijas, kas diezgan labi zināmas kā konservatīvas un tirgu monopolizējošas un vēsturiski jauniem pakalpojumiem pretestību izrādījušas, skaļi vokalizē savas bažas arī par virtuālajām valūtām un itin bieži arī atklāti lobē tāda normatīvā regulējuma nostiprināšanu, kas jaunos pakalpojumus ierobežotu vai pat iznīcināt. Līdzīga situācija ir arī ar citiem jauniem finanšu pakalpojumiem (jau minētie neklātienes nebanku aizdevumi jeb ātrie kredīti).

Var teoretizēt, ka pretestības iemesli daļēji slēpjas faktā, ka centralizētās institūcijas un bankas šajos globālajos procesos saskata konkurences draudus. Piemēram, virtuālās valūtas noteiktās aprindās jau tiek uzskatītas par revolucionāru soli finanšu pakalpojumu attīstībā. Īpaši spilgti tas šobrīd izpaužas P2P (Peer-to-peer; lietotājs-lietotājam) tirgus uzplaukumā, kas īpaši nozīmīgs kreditēšanas sektoram. Zīmīgi, ka ASV ir nodibinātā start-up uzņēmuma BTCJam plašie panākumi, kas norāda: finanšu tirgum nāksies pielāgoties modernajam laikmetam un jaunajiem pakalpojumiem.

BTCJam darbības klasificējama kā nebanku kreditēšana – tā ir savstarpējo aizdevumu platforma, kurā kā naudas līdzeklis tiek izmantots Bitcoin. Šajā platformā nodrošināti P2P aizdevumi – aizdevumu izsniedz investori nevis kredītdevējs vai banka, t.i. cilvēks aizdod cilvēkam, izmantojot virtuālo valūtu. Tas, kādēļ šī uzņēmuma darbības uzsākšana ir pieminēšanas vērta, ir fakts, ka, izmantojot virtuālās valūtas priekšrocības, šie kredītdevēji ir spējuši pacelt kreditēšanu globālā līmenī – izmantojot šo platformu, jebkurš indivīds neatkarīgi no savas dzīvesvietas un no tā, vai viņam ir bankas konts, var saņemt materiālu aizdevumu.

Šādas sistēmas pastāvēšanai ir ne vien milzīgs potenciāls ievērojami mainīt ekonomisko situāciju attīstības valstīs, bet tā arī ir indikācija par banku pakalpojumu nozīmes samazināšanos – šī kreditēšanas veida nodrošināšanai banku pakalpojumi nav nepieciešami, tādējādi samazinot gan kredītprocentu, gan transakciju izmaksas. Līdz ar to, likumsakarīgas ir banku sektora pārtāvju bažas. Finanšu sektorā konkurence palielinās, tirgū parādoties ne vien konkurentorganizācijām – apdrošināšanas sabiedrībām  un nebanku kredītdevējiem – bet arī jaunām valūtām un transakciju formām. Faktiski, šobrīd esam liecinieki jaunas – interneta – ekonomikas veidošanās procesam.

Debates par to, vai virtuālo valūtu iespējams saukt par ikdienā lietojamu norēķinu veidu, vairs nav aktuālas – tiklīdz kādam maksāšanas līdzeklim tiek izrādīta gana liela uzticība, lai to izmantotu ikdienas norēķiniem, to var saukt par valūtu. Ņemot vērā, ka pasaules bankas jau sāk izrādīt interesi par iespējamo virtuālo valūtu integrāciju savos pakalpojumu grozos, savas vietas atrašana tirgus ekonomikā šīm valūtām ir tikai laika jautājums – bankām sekos arī valdību iesaiste un ieinteresētība. Arī P2P platformas aizvien biežāk sāk parādīties dažādu valstu finanšu sektorā.

Jaunu digitālo valūtu un jaunu finanšu pakalpojumu veidu arvien plašākā pieņemšana pasaulē ir kārtējais signāls arī Latvijas finanšu jomā strādājošjajiem konservatīvajiem uzņēmumiem un nozari uzraugošajā institūcijām – šoreiz stāsta morāle nav gluži par to, ka kāda virtuālā valūta būtu uzreiz jāpieņem un jāintegrē visās savās darbības sfērās, bet gan par to, ka ir laiks kļūt atvērtākiem pret dažādajām izmaiņām gan pakalpojumu formu, gan veidu ziņā. Jaunie pakalpojumu un norēķinu veidi agrāk vai vēlāk ienāks arī Latvijā, līdzīgi kā tas notika ar nebanku kreditēšanas nozari un, ienākot jaunajiem pakalpojumu veidiem, Latvija būs izvēles priekšā – reaģēt, kā nebanku kredītdevēju un P2P platformas gadījumā, absolūti nedekvāti un pieņemt sasteigtus un nepamatotus lēmumus vai izteikt emocionālus un nepamatotus draudus vai arī rēķināties ar pasaules tendencēm, gatavoties to ienākšanai arī šeit un padarīt Latviju par modernu, inovācijām atvērtu valsti arī finanšu pakalpojumu ziņā šī vārda visplašākajā nozīmē.