Cik viegli cilvēkam Latvijā nomainīt vārdu vai uzvārdu, un cik bieži to dara?

Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments regulāri saņem iesniegumus, kuros izteikta vēlme visdažādāko iemeslu dēļ nomainīt uzvārdu. Lielākajā daļā gadījumu šis lūgums tiek akceptēts, gribētājs atļauju saņem un uzvārdu nomaina, taču šad un tad gadās arī, kad vēlme nomainīt uzvārdu noraidīta, protams, pamatojot, kāpēc tas nav iespējams. Valsts nodeva par vārda/uzvārda maiņu ir 71 eiro.

Var mainīt gan vārdu, gan uzvārdu

Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita Saukuma-Laimere norāda, ka “likumdevējs ir paredzējis virkni gadījumu, kad persona var mainīt savu tagadējo uzvārdu pret citu, proti, tas var būt gan dzimtais uzvārds, dzimtas uzvārds, gan arī brīvi izvēlēts uzvārds, ja cilvēkam viņa ģimenē vai dzimtā nav tīkama uzvārda”.

Vienlaikus, ja ir tāda vēlme, iespējams nomainīt arī vārdu, turklāt dzīves laikā to var darīt vairākas reizes. Lai mainītu uzvārdu, jābūt vismaz 15 gadus vecam. Izņēmums no šīs vispārīgās prasības attiecas uz gadījumiem, ja personvārds ir maināms tādam nepilngadīgajam, kura viens vai abi vecāki ir notiesāti par tīša, smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. Šajā situācijā bērna minimālais vecums nav noteikts un iesniegumu uzvārda maiņai iesniedz otrs vecāks vai bērna likumiskais pārstāvis.

Ja pati nepilngadīgā persona vēlas mainīt uzvārdu, to var darīt tikai ar vecāku vai likumisko pārstāvju piekrišanu. Nomainot uzvārdu, būs jāmaina ne tikai pase, ID karte un citi dokumenti, piemēram, autovadītāja, studenta, pensionāra apliecība utt.; uzvārda maiņa būs jādara zināma arī bankām, kurās ir jūsu konti, un citām iestādēm, ar ko esat saistīts. Tas ir laikietilpīgs process. Ir gadījumi, ka cilvēku mainīt uzvārdu attur apziņa, ka pēc tam ar jauno uzvārdu būs tik daudz klapatu.

Galvenokārt emocionāls lēmums

Jautāta par iemesliem, kāpēc cilvēki izšķiras par tik nopietnu soli kā uzvārda maiņa, Saukuma-Laimere atsaucas uz 2022. gada datiem, kad visbiežāk iesniegumos bija norādīti trīs iemesli. Tie bija šādi: cilvēks vēlējās atgūt savu dzimto vai pirmslaulības uzvārdu; vēlējās iegūt savu dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā; vēlējās iegūt vai pievienot savam uzvārdam laulātā uzvārdu.

Pieļaujams, ka arī 2023. gadā iemesli ir tie paši. Ir reizes, kad iesniegumā norāda, ka pašreizējais uzvārds apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā, proti, uzvārds raisa nepatīkamas asociācijas, citiem vārdiem, liek justies neērti.

Kas attiecas uz gadījumiem pēc šķiršanās, nereti sieviete (citos gadījumos arī vīrietis) no sava bijušā dzīvesbiedra uzvārda atsakās pēc kāda laika, nevis uzreiz pēc šķiršanās. Var paiet gads vai pat vairāki, līdz sieviete vai nu nolemj pāriet atpakaļ savā pirmslaulības jeb meitas uzvārdā, vai arī izvēlas citu uzvārdu. Izšķiršanos par šādu rīcību var sarežģīt apstāklis, ka cilvēks laikā, kamēr dzīvojis sava iepriekšējā dzīvesbiedra uzvārdā, ieguvis plašāku atpazīstamību sabiedrībā. Otrs šķērslis varētu būt nevēlēšanās, ka bērniem un viņu mammai ir atšķirīgi uzvārdi.

Vajadzīgie dokumenti

Bieži vien cilvēki izvēlas uzvārdus, kas bijuši viņu radiniekiem – ģimenes locekļiem, dzimtai. Piemēram, ja vēlas iegūt savas vecāsmātes uzvārdu, nepieciešama viņas dzimšanas, laulības, viņas bērna dzimšanas apliecība; personas, kura vēlas mainīt uzvārdu, dzimšanas apliecība.

Citiem vārdiem, dokumentiem jābūt secībā, lai jurists, nezinot jūsu radniecību, var izsekot šo uzvārdu maiņas pēctecību divu paaudžu robežās. Iespējams, kāds no nepieciešamajiem dokumentiem mājās vairs nebūs atrodams. Tādā gadījumā būs jāpieprasa izziņa vai nu no Latvijas Valsts arhīva (ja runa ir par senāku laika posmu – līdz pagājušā gadsimta divdesmito gadu sākumam), vai arī no Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Arhīva nodaļas (ja runa ir par vēlāku laika posmu, sākot ar pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem), kas apliecinās, ka izvēlētais uzvārds patiesi ir bijis konkrētās ģimenes locekļiem vai dzimtai.

Pieprasījums pēc izziņas ir ērti sagatavojams un nosūtāms elektroniski, izmantojot portālu latvija.lv. Ja cilvēkam tas sagādā grūtības, pastāv iespēja ar nepieciešamās institūcijas pārstāvjiem sazināties telefoniski un izrunāt sev ērtāko variantu. Kad izziņa vai pat vairākas izziņas ar apliecinājumu ir saņemtas, var rakstīt iesniegumu par uzvārda maiņu.

Pastāv arī tāda iespēja, ka ne ar dokumentu, ne arī izziņu palīdzību nav iespējams apliecināt uzvārda piederību dzimtai. Tādos gadījumos iesniegumā tiek pausts lūgums atļaut nomainīt pašreizējo uzvārdu uz brīvi izvēlētu uzvārdu.

Brīvdomīgāki prāti šo normu izmanto pa savam, jo tas nozīmē, ka ir tiesības nomainīt savu uzvārdu uz jebkuru citu, tajā skaitā slavenību, uzvārdu. Viens no Latvijā reāliem gadījumiem – cilvēks izvēlējās uzvārdu Radzivils. Oriģināli šis uzvārds piederēja senai lietuviešu dižciltīgo dzimtai.

Kad uzvārda maiņu atsaka

Jautāta, vai bieži ir gadījumi, kad lūgumam atļaut mainīt uzvārdu seko atteikums, Saukuma-Laimere stāsta: “Ja salīdzinām ar kopējo saņemto iesniegumu skaitu, lēmums par atteikumu uzvārda maiņai tiek pieņemts ļoti retos gadījumos. Mūsu departaments ievēro principu konsultē vispirms, tas nozīmē, ka cilvēki par iespējamiem riskiem vārda vai uzvārda maiņas lietās laikus tiek informēti. Tomēr ik gadu ir vairāki gadījumi, kad tiek pieņemts atteikums uzvārda maiņai. Piemēram, persona uzvārda maiņas laikā ir sodīta, un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, vai arī cilvēks vēlas iegūt uzvārdu, kura rakstība neatbilst latviešu valodas pareizrakstības noteikumiem, tomēr principiāli uzstāj uz savu vēlmi mainīt uzvārdu.”

Stūris vai Stūre

Latvijas pirmās brīvvalsts laikā pastāvēja norma, ka sievietēm uzvārds tika rakstīts vīriešu dzimtē (tieši tādā pašā formā kā viņu vīriem). Pēc Otrā pasaules kara šo normu atcēla – dāmām uzvārdus sāka rakstīt ar sieviešu dzimtes galotni, kaut gan gadījās arī pa kādam izņēmumam.

Arī mūsdienās sastopami gadījumi, kad sievietes vēlas, lai viņu uzvārds tiktu rakstīts ar vīriešu dzimtes galotni. Piemēram, Latgalē kāda dāma vēlējās nomainīt savu pašreizējo uzvārdu uz vecmāmiņas uzvārdu Spēks.

Dzimtsarakstu nodaļas darbinieces brīdinājušas, ka, visticamāk, tas nebūs iespējams, sekos atteikums, taču sieviete pastāvēja uz savu un atbildēja: “Man tas atteikums ir vajadzīgs, jo ar to es iešu uz tiesu.” Cik zināms, pirmās instances tiesu šī dāma uzvarēja.

Līdzīga situācija bijusi Liepājā, kur sieviete vēlējusies sava vīra uzvārdu Stūris. Arī šajā gadījumā sekoja atteikums, norādot, ka viņas uzvārds var būt tikai un vienīgi Stūre. Sieviete savu nostāju argumentēja ar to, ka latviešu valodas lietvārdi stūris un stūre ir ar atšķirīgām nozīmēm. Arī šajā gadījumā dāma ar savu neatlaidību panāca, ka viņai atļāva pieņemt uzvārdu Stūris.

“Pēdējā laikā ļoti bieži novērojami gadījumi, kad persona ar slāvu izcelsmes uzvārdu vēlas to mainīt uz latviskā vidē vairāk piemērotu uzvārdu, piemēram, uz Liepiņš, Ozoliņš un citiem,” stāsta Saukuma-Laimere.

Uzvārdu mainīja visa ģimene

Pašķirstot Latvijas pirmās brīvvalsts laika preses izdevumus, piemēram, laikrakstus “Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis”, “Valdības Vēstnesis” un citus, secināms, ka uzvārdu maiņa, kuras iemesls nebija laulības, mūsu valsts iedzīvotājiem bija aktuāla arī pirms simt un vairāk gadiem. Tolaik uzvārdu maiņas kārtību noteica 1920. gada 15. septembrī pieņemtais likums par uzvārdu maiņu.

Viens no maiņas iemesliem – uzvārds ir garš un sarežģīts. Piemēram, pagājušā gadsimta divdesmitajos gados rīdzinieku Lavrinaišu ģimene lūgusi atļauju mainīt uzvārdu uz īsāku – Lauris. “Valdības Vēstneša” 1928. gada 29. septembra numurā  lasāms, ka Alfrēdam Lavrinaitim ar sievu Ernu, bērniem Ilonu un Edgaru ļauts pāriet uzvārdā Lauris.

Nemierā ar savu uzvārdu bijusi arī Augusta Silamedņa ģimene, kas lūgusi atļauju visiem ģimenes locekļiem to nomainīt uz īsāku variantu – Mednis. Kārlis Arnolds Bērzenieks vēlējies savu uzvārdu vienkāršot uz Birznieks. Arī šajos gadījumos atļauja saņemta.

Cits iemesls, kāpēc ļaudis vēlējās tikt pie jauna uzvārda, bija nelabskanība, citiem vārdiem, asociācijas, ko tas izraisīja. Divdesmito gadu nogalē kopā ar visiem ģimenes locekļiem uzvārdu mainīja Mārtiņš Voldemārs Govgans, izvēloties tā vietā uzvārdu Kalve; Alberts Kišķis ar ģimeni – uz uzvārdu Ķirsis; Eduards Pauts-Paucs-Paute ar ģimeni – uz uzvārdu Strazdiņš.

UZZIŅA:

Saskaņā ar Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumu uzvārdu var mainīt persona, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, ja tā sasniegusi 15 gadu vecumu un ja pastāv kāds no šādiem iemesliem:

1) uzvārds apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā;

2) persona vēlas iegūt vai pievienot savam uzvārdam laulātā uzvārdu;

3) persona vēlas iegūt savu dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā;

4) persona vēlas atgūt savu dzimto vai pirmslaulības uzvārdu;

5) personai mainīts dzimums;

6) viens no nepilngadīgas personas vecākiem vai abi vecāki ir notiesāti par tīša, smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu;

7) persona vēlas iegūt mātes vai tēva uzvārdu.

Ko rāda skaitļi

1) 2020. gadā pieņemti 985 lēmumi par atļauju uzvārda maiņai;

2) 2021. gadā – 1142 lēmumi;

3) 2022. gadā – 1646 lēmumi;

4) No 2023. gada 1. janvāra līdz 23. augustam – 1121 lēmums.

Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļā (kas galvaspilsētā ir viena no četrām nodaļām) 2022. gadā notikušas 124 uzvārdu maiņas.