Video cikls “Mūsējie”: “Es Krievijai nekad nepiedošu!” Margaritas stāsts par atņemto brīvību
Video cikls “Mūsējie” stāsta par cilvēkiem, kas pārvarējuši grūtības un atraduši spēku turpināt pilnvērtīgu dzīvi sabiedrībā. Šajā stāstu sērijā saruna ar ukrainieti Margaritu Pivenu, kura Latvijā nonāca jau pirmajā kara dienā. Ziņa par Krievijas iebrukumu Ukrainā viņu sasniedza Turcijā, Stambulā, kad viņas ar mammu bija devušās iegādāties audumus jaunajai apģērbu kolekcijai kopīgajam apģērbu biznesam.
Tajā pašā dienā viņas jau bija Rīgā, pie Margaritas drauga – tagad jau vīra. Iepriekš ciemojoties, viņa Rīgu jau bija iepazinusi, bet pārcelties uz dzīvi šeit nepavisam nebija plānojusi. Ukrainā viss bija lieliski, bizness attīstījās pa dienām, taču karš ieviesa savas korekcijas, liekot uz Latviju pārvest arī tēti, brāli, vecvecākus, par mata tiesu no bada nāves izglābto kaķi un arī biznesu. Viņas apģērbu veikals Kijivā tagad ir slēgts, bet jaunais atvērts Rīgā, Barona kvartālā. Starptautiski aktīvs ir arī interneta veikals. Apģērbu dizaina autores ir Margarita un viņas mamma, bet īstenotājiem viņas joprojām nodrošina darbu Ukrainā.
Dzīve Latvijā esot daudz rimtāka nekā Ukrainā. Margaritai nācies pat papūlēties, lai pie tā pierastu, bet tagad Latvijas un Rīgas miers esot viņas mīļākā šejienes iezīme. Viņa stāsta: “Sākumā domāju, ka šeit būs garlaicīgi, ka nebūs ko darīt, bet tad savu viedokli mainīju, jo izrādījās, ka tieši tā man pietrūka – miera, nomierināšanās, jo Kijiva ir ļoti aktīva. Tur tu nemitīgi kaut kur skrien, kaut ko kavē, viss krīt no rokām laukā, visu laiku esi uzvilcies, kādam uz ceļa pīpini, ar kādu salamājies. Latvijā, par laimi vai par pārsteigumu man, tā nav bijis. Es mierīgi braucu pie stūres, neviens man tīšuprāt nešķērso ceļu, nepīpina, neviens necenšas pierādīt, ka es kaut ko nepareizi izdarīju, neviens nav rupjš. Gadās, bet ne tik bieži kā Kijivā.”
Jautāta, vai jebkad spēs Krievijai piedot nodarīto viņai pašai un Ukrainai, Margarita nedomājot atbild – nekad! Nekad nepiedošot atņemtās mājas, atņemto brīvību tur atgriezties, atņemto vaļu savā dzimtenē un mīļajā Kijivā justies droši. Un nepiedošot arī “nodedzinātās” nervu šūnas, cenšoties no bada nāves izglābt it kā tikai uz divām dienām mājās atstāto kaķi.
Skaties pievienoto video un uzzini, kādas atšķirības Margarita saskata starp dzīvi Kijivā un Rīgā un kuru pilsētu izvēlēsies, kad karš beigsies.
Projektu “Mūsējie” finansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Mūsējie” saturu atbild SIA “Izdevniecība Rīgas Viļņi”.
