Deviņos vilku uzbrukumos šogad cietuši suņi

Vilku uzbrukumi suņiem fiksēti Austrumlatgales virsmežniecības uzraudzībā esošajā teritorijā - Balvu, Ludzas un Rēzeknes novados.

VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis skaidro, ka suns kā vilka medību objekts var interesēt vilku, kuram savvaļā ir apgrūtināta medījuma ieguve. Piemēram, vecs vai fiziskas traumas guvis atsevišķs indivīds vai pāris vilku, kuri nedzīvo barā, bet meklē savu teritoriju.

"Ja vilkam ir bijusi iespēja viegli nomedīt suni, ļoti ticams, ka tas šādu iespēju izmantos arī turpmāk. Tādēļ šādi indivīdi no vilku populācijas būtu jāizņem primāri," uzsver Lūsis.

VMD Medību daļas speciālisti atgādina, ka Latvijā vilku galvenais barības objekts ir savvaļas pārnadži, tostarp stirnas, staltbrieži un mežacūkas. Ziņojumu skaits par vilku uzbrukumiem pēdējos gados palielinājies, lielākos postījumus nodarot tieši aitkopjiem.

Vienlaikus Latvijā vilks ir īpaši aizsargājama ierobežoti izmantojama suga, kuru drīkst medīt stingri noteiktos apjomos. Šajā medību sezonā ir atļauts nomedīt 300 indivīdus. Vilku medības palīdz uzturēt plēsēju dabiskās bailes no cilvēka un uzlabo lauku apvidu iedzīvotāju spēju līdzāspastāvēt ar vilku populāciju, atzīmē VMD.

Vairākas reizes dažu dienu laikā ieraugot māju tuvumā vilku, VMD Medību daļas speciālisti iesaka informēt par to tuvāko medību kolektīvu. Tāpat mednieki jāinformē, ja netālu no apdzīvotas vietas manīti vilki ar netipisku uzvedību, piemēram, tādi, kas zaudējuši dabiskās bailes no cilvēka un regulāri manāmi klaiņojot. Informāciju par medību kolektīviem var saņemt VMD mežniecībās.

Dienestā arī iesaka neturēt suņus pie ķēdes. Sunim pie ķēdes nav iespējas aizbēgt un patverties vietā, kur vilks netiek klāt, tāpēc tas var kļūt par vieglu medījumu plēsējam. Turklāt turēšanu pie ķēdes ierobežo normatīvie akti.

Arī žogs ap māju atturēs nelūgto ciemiņu, piebilst dienestā.

Vienlaikus VMD aicina medniekus primāri medīt vilkus tajās medību platībās, kurās ir saņemtas ziņas par vilkiem ar netipisku uzvedību un medību platībās, kurās ir fiksēti vilku uzbrukumi mājdzīvniekiem.

Dienests aicina ziņot par katru vilku uzbrukumu, jo tikai tie uzbrukumi, kura sekas pārbaudījuši VMD speciālisti, tiek oficiāli atzīti par notikušiem, un tas ļauj pēc iespējas operatīvāk pieņemtu nepieciešamos drošības pasākumus.

VMD uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Dienests uztur Meža valsts reģistru, kur tiek apkopota informāciju par mežu, tajā notiekošo saimniecisko darbību, medībām un medījamiem dzīvniekiem. VMD misija ir rūpēties par atbildīgu meža izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.