Lielveikalu slēgšana svētdienās. Vai tas varētu notikt arī Latvijā?
Publiskajā telpā vairākkārt ir izskanējušas diskusijas par lielveikalu iespējamu slēgšanu svētdienās, potenciālajiem ieguvumiem un zaudējumiem. Plaši izskanējuši arī latviešu pieredzes stāsti no citām valstīm, kad ceļojumu laikā negaidīti nācies palikt aiz slēgtām pārtikas veikalu durvīm svētdienā. Būtiska loma šādās diskusijās vienmēr ir galvenajam tirgus dalībniekam – patērētājiem. Lai noskaidrotu viņu šī brīža iepirkšanās paradumus un iespējamo rīcību, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) zinātnieku grupa veic pētījumu un aicina piedalīties aptaujā visus Latvijas iedzīvotājus.
“Galvenie argumenti tirdzniecības darba laika ierobežojumiem ir virzīti, lai, pirmkārt, radītu labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, iespēju tirdzniecības sfērā nodarbinātajiem un iedzīvotājiem kopumā vairāk pavadīt laiku ar ģimeni, veicināt cilvēka personības daudzpusīgu attīstību. Otra nozīmīga joma, uz ko ir virzīti lielveikalu darba laika ierobežojumi – izmaiņas ekonomikā, kas palīdzētu “atsperties” vietējai ekonomikai jeb veicinātu mazo vietējās pārtikas ražotāju un tirgotāju darbību. Tādējādi, iespējams, sagaidāms starpnieku uzcenojuma samazinājums vietējiem pārtikas produktiem un būtu plašāka to pieejamība, kā arī tiktu nodrošināta vietējā tūrisma un izklaides vietu uzņēmumu darbība,” par potenciālajiem ieguvumiem lielveikalu darba laika ierobežošanā stāsta LBTU pētniece Līga Proškina.
Diskusijas par šo jautājumu Latvijā saistītas ar norisēm citās valstīs, kurās lielveikalu darba laika ierobežojumi un slēgšana svētdienās tiek vērtēti pretrunīgi. Daudzās no Eiropas valstīm jau šobrīd eksistē noteikumi, kas regulē mazumtirdzniecības veikalu darba laiku. Daļā valstu, kā, piemēram, Francijā un Lielbritānijā, lielveikalu darba laiks brīvdienās ir vien dažas stundas. Savukārt Polijā, Vācijā, Austrijā, Spānijā, Beļģijā, Slovākijā, Grieķijā, Šveicē un Norvēģijā lielveikali svētdienās ir slēgti. Šo valstu sarakstam ar šī gada 1. jūliju ir piepulcējusies arī Horvātija.
Pētniece gan uzsver, ka minētajās valstīs lielveikaliem ir atļauts strādāt 12 - 18 svētdienas gadā, tādējādi nodrošinot plašākas iespējas iedzīvotājiem iegādāties preces un produktus, piemēram, pirmssvētku laikā. Turklāt ikdienas un pirmās nepieciešamības produktus šajās valstīs ir iespējams iegādāties arī svētdienās: nelielos veikalos (ar platību 100-250 m2), izmantojot interneta starpniecību tiešsaistes veikalos un vietējo pārtikas ražotāju produkcijas veikalos vai tirdziņos. Tāpat darbojas arī ar izklaides un tūrisma industriju saistītās tirdzniecības vietas un ēdināšanas uzņēmumi.
Latvijā diskusijas par iespējamo lielveikalu un tirdzniecības centru darba laika ierobežošanu vai slēgšanu svētdienās iepriekšējo 15 gadu laikā ir aktualizētas vairākkārt, tomēr atsaucību šāds ierosinājums līdz šim nav guvis. Tomēr pašreizējā situācija ar strauji pieaugošajām pārtikas produktu cenām liek izvērtēt visas iespējas mazināt pārtikas cenas, t.sk. izvērtēt, vai lielveikalu darba laika ierobežojumi var veicināt Latvijas mazo un vidējo pārtikas ražotāju produkcijas realizāciju, to konkurētspēju un iespējamu kopējo pārtikas cenu samazinājumu.
“No sabiedrības skatupunkta raugoties ir svarīgi, vai lielveikalu darba laika ierobežojumi var ietekmēt iedzīvotāju pārtikas iegādes iespējas un izvēli? Nenoliedzami, lielveikala darba laika ierobežojumi lielai daļai sabiedrības liktu mainīt ieradumus par iepirkšanās vietas un iepirkšanās laika izvēli. Tāpēc informācija par Latvijas iedzīvotāju pārtikas iegādes paradumiem ļaus apzināt reālo situāciju un rast piemērotākos risinājumus mazumtirdzniecības sektorā, lai veicinātu dažāda lieluma pārtikas tirgotāju konkurētspēju,” skaidro L. Proškina.
Pētnieki aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju veltīt 5 – 7 minūtes sava laika un atbildēt uz jautājumiem par saviem pārtikas iegādes paradumiem, kā arī iespējamo rīcību, ja lielveikalu darba laiks tiktu mainīts. Aptauja pieejama https://visidati.lv/aptauja/2037707680/.
