Par prokuroriem varēs kļūt arī personas, pret kurām kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata

Satversmes tiesa pērnā gada 15.decembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā, atzīstot likuma "Par tiesu varu" 55.panta 3.punktu par neatbilstošu Satversmes 101.panta pirmajai daļai un 106.panta pirmajam teikumam. Ievērojot spriedumā noteikto, ir nepieciešams veikt grozījumus likuma "Par tiesu varu" 55.pantā, nosakot iespēju izvērtēt un noteikt, kādos kriminālprocesa izbeigšanas uz nereabilitējoša pamata gadījumos apstākļi ir tādi, kas, neapdraudot sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un tiesu varas reputāciju, tomēr pieļauj personas kļūšanu par tiesneša amata kandidātu.

Ņemot vērā tiesnešu un prokuroru amatu nozīmi demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzībā, kā arī Prokuratūras likuma 37.panta regulējuma līdzību ar likuma "Par tiesu varu" 55.panta regulējumu, līdzās likuma "Par tiesu varu" grozījumiem atbilstoši spriedumam, ir izstrādājami līdzvērtīgi grozījumi arī Prokuratūras likuma 37.pantā, tādējādi saglabājot līdzvērtīgas prasības abiem tiesu varas amatiem.

Grozījumi izstrādāti, lai saglabātu līdzvērtīgas prasības prokurora un tiesneša amata kandidātiem. Grozījumu mērķis ir likumā nostiprināt tādu izvērtēšanas mehānismu, kas varētu piešķirt atļauju personai, pret kuru kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata, kā arī citos noteiktajos gadījumos, piedalīties prokurora amata kandidātu atlases procesā, vienlaikus nodrošinot, ka personas dalība prokurora amata kandidātu atlases procesā vai prokurora amata ieņemšana negatīvi neietekmēs sabiedrības uzticēšanos prokuratūrai, tiesu varai un tās reputācijai.

Tiesas vērtējumā, likumdevēja līdz šim izraudzītā izvēle visos gadījumos liegt tiesības kļūt par prokurora amata kandidātu ikvienai personai, pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, neņemot vērā ne nereabilitējošo apstākļu dažādību, ne citus apsvērumus, piemēram, noziedzīga nodarījuma rezultātā radušos personas vai sabiedrības interešu apdraudējumu raksturu un kaitīguma pakāpi, personas vainas formu, kā arī laiku, kas pagājis pēc nodarījuma izdarīšanas, norāda uz to, ka no prokurora amata kandidātu loka varētu tikt izslēgtas arī tādas personas, kuras ir augsti kvalificēti juristi ar augsti attīstītām profesionālajām spējām un prasmēm, nevainojamu reputāciju un atbilstošām personiskajām īpašībām, un kuras neapdraudētu sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un demokrātisku valsts iekārtu.

Kriminālprocesa izbeigšana uz nereabilitējoša pamata attiecas uz atšķirīgiem personas izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru smaguma pakāpe ne vienmēr radītu draudus tiesu sistēmai un demokrātiskai iekārtai, ja personai atļautu kandidēt uz prokurora amatu, taču Prokuratūras likuma 37.pantā ietvertais regulējums neatkarīgi no nereabilitējošā apstākļa paredz automātisku aizliegumu personai būt par prokurora amata kandidātu visos gadījumos, kad kriminālprocess izbeigts uz šāda pamata, spriedumā pauda tiesa.

Izvērtēšanai varēs pieteikties personas, kuras agrāk sodītas par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta, kā arī pret kurām kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, ja personas izdarītais kriminālpārkāpums vai noziedzīgais nodarījums ir mazāk smags un tas ir izdarīts aiz neuzmanības, ja pēc lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir pagājuši ne mazāk kā astoņi gadi.

Tāpat pieteikties varēs personas, kuras agrāk izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu, ja pēc lēmuma par atbrīvošanu no izciešanas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu ir pagājuši ne mazāk kā astoņi gadi.

Nosakot regulējumā personas izdarītā kriminālpārkāpuma vai noziedzīgā nodarījuma kaitīguma pakāpi, kā arī vainas formu, kā priekšnosacījumu, kas ļautu personai pieteikties izvērtēšanai un varētu neradīt apdraudējumu tiesu varas reputācijai un demokrātiskās iekārtas drošībai, ir ņemts vērā, ka tīša vainas forma nozīmē, ka persona ir apzinājusies savas darbības kaitīgumu, paredzējusi savas darbības vai bezdarbības kaitīgās sekas un vēlējusies tās vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos.

Līdz ar to personai, kura kādreiz ir izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, varētu rasties vērtību konflikts, proti, konflikts starp to, ka prokurors uztur apsūdzību valsts vārdā ar mērķi atjaunot taisnīgumu un panākt vainīgo personu saukšanu pie atbildības, un to, ka viņš pats ir atļāvies ar prokurora amata pienākumu izpildes ietvaros sargājamām tiesiskas valsts vērtībām nesavienojamu rīcību. Šādā gadījumā ir attaisnojams tas, ka attiecīgajai personai tiek liegts nākotnē kļūt par prokurora amata kandidātu. Savukārt, kriminālpārkāpums vai mazāk smags noziegums aiz neuzmanības neveido tādu kaitīguma pakāpi, kas būtiski apdraudētu sabiedrības intereses, tai skaitā, citu personu dzīvības intereses, līdz ar to kriminālpārkāpumi vai mazāk smagi noziedzīgi nodarījumi varētu tikt pakļauti atsevišķai izvērtēšanai.

Grozījumos noteiktais astoņu gadu termiņš pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas vai pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanas uz nereabilitējoša pamata ir noteikts vairāku apsvērumu dēļ.

Grozījumi stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī.