Pētījums: 44% jauniešu ir svarīgāks elastīgs darba laiks un vieta, nevis atalgojums
61% jauniešu norāda, ka, izvēloties darbu, svarīgākais aspekts ir elastīgs darba laiks un iespēja strādāt attālināti, noskaidrots starptautiskā tehnoloģiju uzņēmuma “Wise” un pētījumu centra “Norstat” veiktajā pētījumā. Arī pērn pētījums atspoguļoja līdzīgus rezultātus. Iespēja izvēlēties darba laiku un vietu ir viens no iemesliem, kāpēc jaunieši izvēlētos kļūt par uzņēmējiem, taču arī citās nozarēs viņi no darba devēja sagaida elastību attiecībā uz darba vietu un laiku.
Skaidrojot, kas viņus motivē strādāt un cik svarīga ir alga, 44% jauniešu norādīja, ka iespēja izvēlēties darba laiku un papildus atvaļinājums ir svarīgāki par lielu atalgojumu; katrs trešais (31%) jaunietis dotu priekšroku augstākai algai, bet ceturtā daļa (25%) šajā jautājumā bija neitrāli. Iespēja strādāt no jebkuras vietas pasaulē jauniešiem ir svarīgāka par augstu atalgojumu - gandrīz puse aptaujāto (47%) gribētu strādāt un ceļot vienlaicīgi. Runājot par darbu birojā, jāpiezīmē, ka 28% izvēlētos dažādus papildus bonusus augstākas algas vietā.
“Mūsdienu jauniešiem ir skaidri mērķi un viņi paši vēlas veidot savu darba dzīvi. Darbs no mājām jau ir kļuvis par dabisku korporatīvās kultūras sastāvdaļu daudzās nozarēs, tāpēc kā nākamo soli redzam iespēju strādāt no jebkuras vietas pasaulē. Izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, arvien vairāk cilvēku rada darba vidi tur, kur viņi atrodas – vai tā būtu vasarnīca, darba un eksotiska ceļojuma apvienojums vai viesošanās pie ģimenes, kas dzīvo citā valstī.
“Darba devēji agri vai vēlu sapratīs, ka ir jāmaina attieksme, un, ka mums visiem jāmācās būt daudz elastīgākiem, domājot par dažādu paaudžu līdzās pastāvēšanu darba tirgū. Papildus tam jāņem vērā, ka jaunieši ir vairāk vērsti uz sevi, viņi nefokusējas uz sociālo hierarhiju – jaunieši necienīs kādu tikai dēļ amata, bet gan par to, ko cilvēks prot vai spēj izdarīt. Jaunieši mazāk baidās pazaudēt darbu, tāpēc viņi var atteikties nedarīt lietas, kas nesaskan ar viņu uzskatiem,” skaidro Latvijas Universitātes profesore, izglītības zinātņu eksperte Zanda Rubene.
