Politologs: iespējamo trīs partiju koalīciju praktiski vadītu ZZS, nevis JV

Viņš norādīja, ka patlaban starp "Apvienoto sarakstu" (AS) un JV notiek psiholoģiska cīņa. Rajevskis atzīmē, ka JV ir gatava iet uz jebkādiem kompromisiem, lai nokļūtu valdībā. Savukārt AS ir vērā ņemama pārstāvniecība no cilvēkiem, kuri kādreiz ir bijuši ZZS partneri, un saprot, kā šis politiskais spēks funkcionē, tāpēc AS redz un zina, kāda būs valdība ar 52 balsīm un cik "izmisīgi" JV grib AS koalīcijā.

Viņa ieskatā, jautājums ir par to, kurš piekāpsies, vai tā būs JV, kura piekritīs saglabāt iepriekšējo koalīciju un pievienos klāt ZZS, vai arī AS piekritīs JV ultimatīvajam uzstādījumam, "nokārs galvu" un piekritīs koalīcijai, kas AS nav izdevīga, bet nodrošina varas pozīcijas.

Rajevskis vērsa uzmanību uz to, ka psiholoģiskā cīņa ir rezultējusies ar to, ka AS šodien nepiedalījās partiju oficiālajās sarunās, uz kurām valdības veidotāja Evika Siliņa (JV) bija aicinājusi ZZS, "Progresīvos" un AS. Viņa ieskatā, tas ir nopietns signāls. Tāpat politologs atsaucās uz ziņu sižetiem un raidījumiem, kur AS pārstāvji atklāti ir teikuši, ja ir tāds valdības modelis, kādi piedāvā JV - "lai tik iet uz priekšu!".

"Es nedomāju, ka viņi varētu atkāpties un iet valdībā kopā ar ZZS, "Progresīvajiem" un JV, aizmirstot visu iepriekš teikto un arī AS izvirzītās prasības. Manuprāt, viņi ir psiholoģiski sagatavojušies būt opozīcijai. JV tas nozīmē, ka tā būs 52 balsu koalīcija, kur divas balsis pieder "Latvijai un Ventspilij", par kuras ietekmi ne pārāk komplimentāri izteikusies premjera amata kandidāte Siliņa," skaidro politologs.

Viņa ieskatā, praktiski tas nozīmē, ka koalīcijai būs 50 balsis, pieliekot klāt vēl divas no "Latvijai un Ventspilij". Siliņa sevi noliek neizdevīgā situācijā gan attiecībā pret JV vēlētājiem, gan arī pret Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Nav pārliecības, ka valsts pirmā persona ir gandarīta, ka viņas nominētā premjera amata kandidāte veido tik nestabilu konstrukciju, kura ir vēl nestabilāka par iepriekšējo.

Taujāts, ko no piedāvātajiem koalīcijas modeļiem varētu iegūt politiskie spēki, Rajevskis norādīja, ka ieguvēji būs "Progresīvie", jo šis spēks nokļūs valdībā. Tomēr nav skaidrs, cik lielā mērā vēlētāji piedos, ka "Progresīvie" iet valdībā ar ZZS, pārkāpjot pāri saviem solījumiem, priekšvēlēšanu laikā paustajam, praktiski "uzmetot savu vēlētāju".

Tāpat ieguvēji būs ZZS, kurai ir nepieciešams nonākt valdībā, jo tā pārāk ilgi bijusi ārpus valdības. Šī politiskā spēka vēlētāji un atbalstītāji reģionos gaida, kad ZZS būs valdībā un varēs izmantot gan administratīvos, gan valdības resursus, lai atbalstītu savas pašvaldības. Rajevska ieskatā, ZZS ir vispragmatiskākais vēlētājs, kuri varētu saprast valdības modeli, kuru veido ZZS, JV un "Progresīvie".

"Par tik trauslu koalīciju uzreiz var teikt vienu - šo koalīciju nevadīs JV, bet gan ZZS. Tas ir skaidri redzams, ka ZZS būs vadošais spēks šajā koalīcijā, neraugoties uz to, ka tā nav skaitliski lielāka. Vislielākie zaudētāji pēc šādiem kompromisiem būs JV, jo JV vēlētājs nav īsti laimīgs par valdību kopā ar ZZS un "Progresīvajiem"," sacīja politologs.

Viņš skaidroja, ka lielākā daļa cilvēku, kas aizvadītajās Saeimas vēlēšanās balsoja par JV, uzskatīja JV par rīcībspējīgu partiju. Tomēr nekas, politologa ieskatā, neliecina par to, ka partija ir rīcībspējīga, pilda savus solījumus un var veiksmīgi un efektīvi pārvaldīt valsti. Rajevskis pieļāva, ka JV kritīsies vēlētāju atbalsts.

Tāpat pie ieguvējiem, kaut gan neitrāliem, jāpieskaita Nacionālā apvienība (NA), kuriem ir bijusi principiāla pozīcija valdības veidošanā, kuru politiskais spēks arī skaidri pozicionēja. NA vēlētāji nekad nepiedotu, ja NA piekristu koalīcijai ar "Progresīvajiem". Ja NA piekristu četru partiju modelim kopā ar "Progresīvajiem", visai ticami, ka "NA aizietu pa tādu pašu skuju taku", pa kuru savulaik aizgāja Jaunā konservatīvā partija.

Runājot par AS, politologs sacīja, ka daudz ir atkarīgs no tā, kā politiskais spēks spēs kapitalizēt ZZS vēlētāju un cilvēku neapmierinātību, kuriem nepatīk "Progresīvie", proti, vai AS varēs nokomunicēt aicinājumu neatbalstīt ZZS, kuri strādāt kopā ar "Progresīvajiem", un kļūt vēlētājus par AS atbalstītājiem.

"Jautājums arī ir par to, cik ilgi un veiksmīgi AS varēs izmantot šo retoriku. Protams, daudz būs atkarīgs arī no tā, cik ilgi šādas konstrukcijas valdība ilgi noturēsies. Ja tas būs ilgi, AS tas varētu būt ar negatīvu zīmi. Jāsaka, ka AS gadījumā ir visgrūtāk izrēķināt, kādi būs ieguvumi un zaudējumi," teica Rajevskis.

Taujāts, vai trīs partiju koalīcija izturēs uzticības balsojumu Saeimā, politologs norādīja, ka 52 balsis šai koalīcijai jau ir, maz ticams, ka kāds no dalībniekiem nenobalsos par, taču emocionālais lādiņš un saasinātā retorika ap un par bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) ietekmi, var veicināt, ka kādam līmenī "pārlūzt nervi".

"Manuprāt, trīs partiju koalīcija drīzāk izturēs balsojumu, bet, nesakiet ne pieci, ka šāda valdība krīt budžeta pieņemšanas laikā, jo tā būs ļoti trausla," sacīja Rajevskis.

Runājot par iespējamo Lemberga ietekmi uz topošo koalīciju, politologs norāda, ka no 52 balsīm Lemberga ietekme ir divos zelta mandātos. Ja, piemēram, koalīciju izveidotu JV, NA, ZZS un AS, tad momentāni ietekme ievērojami mazinās.

"Šādā modelī viena partija var izmesta ārā otru, un visiem pietiek balsu. Šādā veidā var neitralizēt Lemberga ietekmi. Patlaban premjera amata kandidāte iet uz tiešu un pilnību atkarību. Zinot Lemberga profesionalitāti un spēju izmantot ietekmi, Siliņa, skrienot prom no NA un AS, ieskries stipri smagākā situācijā," sacīja Rajevskis.

LETA jau rakstīja, ka AS sliecas pieņemt lēmumu par nepievienošanos JV, ZZS un "Progresīvo" veidotajai jaunajai valdībai, liecina neoficiālā informācija.

AS joprojām redz, ka valdība jāveido kopā ar NA jeb ka pašreizējai trīs partiju koalīcijai ar JV jābūt nākamās valdības kodolam. Šādu koalīciju varētu papildināt vai nu ar ZZS, ja tiek novērsta Lemberga ietekme, un arī ar "Progresīvajiem", ja gadījumā NA ar viņiem atrastu kopīgu valodu.

AS gan vēl iekšēji ir jāpieņem savs lēmumu attiecībā uz piedalīšanos valdības veidošanā - pašlaik oficiāls lēmums vēl neesot pieņemts. Par pieņemto lēmumu oficiāli varētu tikt paziņots līdz ar Ministru prezidenta amata kandidātes noteiktā atbildes sniegšanas termiņa beigām.