Dace Melbārde: Mums ir jābūt gataviem mainīties

Eiropas Parlamenta ETP grupas deputāte Dace Melbārde saredz, ka globālas pārmaiņas izglītības jomā ir sākušās un ar katru gadu kļūs aizvien aktuālākas. Viņa uzsver, ka,lai 21. gadsimtā varētu labi dzīvot, ir jābūt gatavam mācīties visu laiku:
“Jau šobrīd pieaugušo izglītība ir tikpat nozīmīga kā iepriekšējie izglītības līmeņi. Mums ir pilnībā jāmaina sava domāšana - nav tā, ka mēs kaut kad pirms desmit gadiem pabeiguši vienu vai pat divas augstskolas varam bez bēdām dzīvot tālāk savu dzīvi un būt pieprasīti darba tirgū. Ir jāsaprot, ka mums ir jābūt gataviem mainīties. Tāpēc jaunā mācību gada priekšvakarā vēlu sekmes visiem skolēniem un studentiem, un ceru, ka arvien vairāk pieaugušo atradīs laiku un iedvesmu turpināt mācīties, izmantojot arī Eiropas Prasmju gada sniegtās iespējas”.

Digitālās un zaļās pārejas laiks

Melbārde uzsver, ka šobrīd pasaule piedzīvo divus nopietnas pārejas - digitālo un tā saucamo zaļo pāreju, kas ir saistīta ar zaļā kursa ieviešanu Eiropas Savienībā. Lai šīs pārejas varētu veiksmīgi noritēt un mēs neatpaliktu, lai cilvēki varētu labi justies, nešaubīgi ir jāiegulda savās prasmēs. Tas nozīmē, ka katram cilvēkam ir jābūt gatavam mācīties, un tāds ir arī Eiropas galvenais uzstādījums - panākt to, ka līdz 2030. gadam vismaz 60% pieaugušo cilvēku turpina mācības.

Skolas mērķis – domājoša sabiedrība

Eiropas Parlamenta deputāte akcentē arī skolas lomu jaunajā realitātē: “Skolām tas nozīmē vairāk domāt par to, kā tās zināšanas un prasmes, ko jaunieši iegūst, salāgojas ar nākotnes tirgus vajadzībām. Mēs nedrīkstam aizmirst arī drošības aspektu, jo noteiktas prasmes un zināšanas ir saistītas ar to, cik mēs droši šajā pasaulē jūtamies.” Runājot par drošības aspektu, Melbārde pievērš uzmanību kritiskās domāšanas trūkumam lielā daļā sabiedrības: “Diemžēl Latvijas sabiedrība ir viegli manipulējama. Piemēram, 2022. gada septembrī tika publicēti aptaujas rezultāti, kur iedzīvotāji atbild uz jautājumu - cik daudzi no jums tic, ka pastāv kaut kāda slepenā valdība vai organizācija, kas lemj par pasauli? Diemžēl, cilvēku, kas tic šādai teorijai, ir vairāk nekā 50%, bet šaubās vēl 20%. Tas ir tiešs rādītājs, ka sabiedrībā ir ļoti spēcīgi attīstīta tā saucamā maģiskā domāšana, bet trūkst kritiskās domāšanas.”

Nākotnes profesijas – zaļas un digitālas

Runājot par nākotnes profesijām, kuras būs pieprasītas darba tirgū, Dace Melbārde uzsver, ka zaļajai pārejai ir liela loma arī darba tirgū: “Ir pilnīgi skaidrs, ka līdz 2030. gadam Eiropas Savienībā vajadzēs apmēram vienu miljonu jaunu speciālistu, kas saistīti ar zaļo pārveidi. Mums vajadzēs inženierus, kas māk radīt un ieviest tehnoloģijas, kas saistītas ar zaļās enerģijas ražošanu, tehniķus, kas māk veikt apkopi elektro automašīnām, ekspertus, kas var konsultēt emisijas jautājumos, juristus, kas labi orientējas vides aizsardzības jautājumos un tamlīdzīgi.”

ASV nosmeļ krējumu, Eiropa kaļ plānus

Nenoliedzami viens no centrālajiem jautājumiem Eiropas Savienībā šobrīd ir augstākā izglītība.  Dalībvalstis kopīgi strādā pie Eiropas universitātes projekta, lai apvienotu
augstākās izglītības spēkus, veidojot kopīgas programmas, kas vērstas uz nākotnes profesijām - sākot ar informācijas komunikācijas tehnoloģijām un beidzot ar mākslīgo intelektu, kur aizvien vairāk trūkst augstas raudzes speciālistu. Melbārde atklāj, ka situācija šobrīd nav iepriecinoša: “Cilvēki, kuriem šajā nozarē ir potenciāls, brauc studēt, piemēram, uz ASV un daudzi vairs neatgriežas, tāpēc Eiropas Savienība zaudē savus talantus. Tāpēc augstskolas apvieno spēkus, lai šos talantus noturētu uz vietas. Protams, ka tas saistīts arī ar darba tirgus attīstības iespējām. Iepriecina, ka arī Latvijas augstskolas aktīvi iesaistās šajā procesā, piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte lieliski darbojās Eiropas augstskolas projektā un piedāvā ideju par vienotu Eiropas Tehnisko universitāti, kas būtu daudzu Eiropas tehnisko universitāšu sadarbības programma un studenti programmas ietvaros mācītos dažādās augstskolās. Tas nozīmē, ka nākotnes izglītība vairs nebūs piesaistīta vienai augstskolai, pat ne vienai valstij un iestājoties šajā programmā, students ik gadu varēs studēt citā valstī.”

Raksts tapis sadarbībā ar ETP grupu Eiropas Parlamentā.