Šīfera ziedošana jumtiem var beigties slikti veselībai un naudas makam
Pēc postošās vētras sociālajos tīklos parādās aicinājumu ziedot šīfera plāksnes, lai salabotu stihijas norautos jumtus. Tomēr šāda labdarība ir riskanta veselībai un var beigties ar naudassodu.
Valsts vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs Jauns.lv skaidro: “Būvgruži, kuru sastāvā ir azbestu saturošie materiāli, neatkarīgi no to apjoma un azbesta koncentrācijas ir uzskatāmi un apsaimniekojami kā bīstamie atkritumi. Azbestu saturošos atkritumus nedrīkst nodot atkritumu apsaimniekotājam kopā ar sadzīves vai cita veida atkritumiem, tāpat tos nav atļauts ziedot vai nodot kādai citai personai. Azbestu saturošie materiālus pēc to demontāžas atļauts nodot tikai attiecīgam atkritumu apsaimniekotājam, kas saņēmis atļauju darbībām ar azbesta atkritumiem.”
Gan privātpersonām, gan komersantiem, atbrīvojoties no azbestu saturošiem atkritumiem, jāpārliecinās, vai būvgružu savācējam ir atbilstoša atkritumu apsaimniekošanas atļauja, lai bīstamie atkritumi nonāktu poligonos un tiktu pienācīgi apglabāti.
Azbestu saturošie materiāli atstāj kaitīgu ietekmi uz cilvēku veselību un uz apkārtējo vidi, ja ar tiem strādājot, netiek ievērota darba drošības un vides aizsardzības prasības.
Nonākot uz ādas, azbesta daļiņas var radīt kairinājumu un alerģiskās reakcijas, bet, putekļu veidā nonākot cilvēka elpceļos, azbesta nogulsnējumi var būt par cēloni ļoti nopietnām slimībām, tajā skaitā onkoloģiskām saslimšanām.
Biežākas azbesta izraisītās slimības ir azbestoze, plaušu vēzis, un mezotelioma. Azbests var izraisīt arī barības vada, balsenes, kuņģa audzējus. Visas minētās slimības parasti attīstās ilgā laika periodā, 15 līdz 20 gadu laikā pēc pirmās saskares ar azbestu.
Par neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu paredzēts naudassods – fiziskai personai no 70 līdz 1000 eiro, juridiskai no 250 līdz 2800 eiro.
