Diemžēl vairāki desmiti darba meklētāju kļuvuši par krāpnieku upuriem

Portāls Jauns.lv jau ziņoja, ka pēdējā laikā ir parādījies jauns krāpniecības veids: ir aktivizējušies krāpnieki, kuri uzrunā darba meklētājus. Lielākoties viņi izliekas par lielu uzņēmumu un iestāžu pārstāvjiem. 

Ņem aizdevumus un iegādājas preces uz nomaksu 

Šie krāpnieki uzrunā iedzīvotājus, kuri ir izvietojuši informāciju sludinājumos, interneta portālos un sociālajos tīklos, ka viņi meklē darbu. 

Lai pieteiktos vakancei, potenciālos upurus visbiežāk aicina atvērt jaunu kontu bankā un pēc tam pierunā atdot savus pieejas datus. Tad krāpnieki šo kontu izmanto dažādu aizdevumu ņemšanai un preču iegādei uz nomaksu. 

Tik ļoti apvārdo savus upurus, ka…

Ir bijuši arī gadījumi, kad krāpnieki tik ļoti apvārdo savus upurus, ka tie nodod krāpniekiem jau savu esošo kontu pieejas informāciju. 

Runa ir par vismaz vairākiem desmitiem darba meklētāju, kas jau paguvuši iekrist krāpnieku lamatās. 

Izvērtēt sarunu pēc būtības 

Kam jāpievērš uzmanība, lai neiekristu krāpniecībā, meklējot darbu un piekrītot telefonsarunai ar potenciālo darba devēju? “Pirmkārt sarunai ar [potenciālo darba devēju] jābūt par to, kas tādā gadījumā liktos loģiski. 

Parasti darba devējs runā par darbinieka pieredzi, pienākumiem, uzdevumiem. Tās ir lietas un jautājumi, kas ir nozīmīgi tieši no darba viedokļa. 

Būt uzmanīgam, ja jautā personīgu informāciju 

Pirmais sarkanais karogs, pie kura būtu jākļūst piesardzīgam, ir tad, ja [zvanītājs] sāk taujāt par to, kam nav tiešas saistības ar darba pienākumiem, piemēram, kādās bankās [darba meklētājam] ir konti. 

Tāpat jābūt uzmanīgam tad, ja lūdz sniegt kaut kāda veida personisku informāciju, piemēram, personas kodu. Tā noteikti nav informācija, ko drīkstētu sniegt neidentificētam zvanītājam.” Tāpat nevajadzētu atklāt savu adresi. 

Ja lūdz atvērt kādu interneta saiti 

“Ir kritiski jāizvērtē, kas varētu būt saistīts ar potenciālo amatu un darbu. Viskritiskākam jābūt tad, ja zvanītājs virza uz kaut kāda veida darbībām, piemēram, ir lūgums uzinstalēt kaut ko telefonā vai atvērt kādu interneta saiti, kas atsūtīta. 

Tas ir pēdējais moments, lai noteikti sazinātos ar sarunā minēto uzņēmumu, par kura pārstāvi iespējamais krāpnieks uzdodas, un uzzinātu, vai šāda veida darbinieku atlase tiešām notiek. 

Vai tiešām man zvanīja personāla atlases speciālists? 

Potenciāli var būt, ka lielie, zināmie uzņēmumi atlasa darbiniekus, bet ir jāsaprot, vai kāds no šī konkrētā uzņēmuma [ko minēja iespējamais krāpnieks], piemēram, personāla atlases speciālists tiešām komunicē ar konkrēto cilvēku. 

Tie noteikti būtu pirmie vissvarīgākie signāli.” 

Sargāt savu telefonu 

Ko noteikti darba meklētājiem nedarīt saziņā ar zvanītāju, kas potenciāli var būt arī krāpnieks? Mūrnieks rekomendēja: “Pirmkārt, noteikti nevajadzētu telefonā atvērt nekādas interneta saites un instalēt aplikācijas. 

Nevajadzētu arī dalīties ar jebkāda veida banku informāciju, ko izmanto, lai pieslēgtos kontam. Šobrīd telefons daļēji ir arī mūsu identifikators, tāpēc telefona aparāts ir jāsargā no ļaunām programatūrām. 

Aizdomu gadījumā labāk sazvanīt uzņēmumu un banku 

Latviešiem ir teiciens: “7 reizes nomēri, bet 1 reizi nogriez.” Tāpēc aizdomu gadījumā vajadzētu konsultēties ar banku. Neviena banka neatteiks šāda veida konsultāciju. 

Aizdomu gadījumā ieteicams sazināties ar [iespējamā krāpnieka minēto] darba devēju un banku.” 

Pastāstīs arī to, kā nevajag rīkoties 

Ja cilvēkam ir aizdomas, ka viņam zvana krāpnieki, un viņš pēc telefonsarunas sazināsies ar banku un jautās, vai drīkst atklāt šiem ļaudīm savus drošības kodus, bankā noteikti teiks, ka tā nevajag rīkoties. “Aizdomu gadījumā bankas ļoti labprāt sniegs informāciju un papildus izstāstīs, kā rīkoties.” 

Visbiežāk krāpnieki izmanto tās bankas, kuras ir radījušas iespēju atvērt kontu digitāli un attālināti, jo krāpniecība ir sarežģītāka bankās, kur konts jāatver klātienē. 

Krāpnieki meklē jaunus veidus 

Mūrnieks vērsa uzmanību, ka mūsdienās krāpniecības veidi ir ļoti dažādi un krāpnieki ir radoši, meklējot veidus, kā nopelnīt. 

“Mēs nekad nezināsim, kāds būs nākamais krāpniecības veids, ar kādu ziņu vai jautājumu viņi varētu vērsties pie iedzīvotājiem un mēģināt viņus pārliecināt par svarīgu pieejas datu nodošanu. 

Tāpēc iedzīvotājiem jābūt kritiskiem, ja parādās pavisam jauna tēma, kuras ietvaros krāpnieki mēģina iegūt bankas vai e-paraksta pieejas datus.”  

Parasti vispirms piezvana 

Bankas pārstāvis pastāstīja, ka visbiežāk krāpnieki zvana iedzīvotājiem, bet pēc tam saziņa nereti tiek turpināta īsziņās, dažādās aplikācijās un e-pastu sarakstēs. 

Noteikti nedrīkst izslēgt, ka krāpnieki vispirms uzrunā iedzīvotājus, piemēram, “WhatsApp” aplikācijā.  

Vilto arī telefona numurus 

“Jāatgādina, ka šobrīd krāpnieku rīcībā ir tāda veida tehnoloģijas, kas spēj viltot telefona numurus, tādējādi iedzīvotājiem var izskatīties, ka konkrētais telefona numurs [no kā zvana krāpnieks] ir kāda liela uzņēmuma vai bankas telefona numurs. 

Arī atsūtītie e-pasti izskatās precīzi tāpat, it kā būtu sūtīti no drošiem e-pastiem. Ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo krāpnieku rīcībā ir risinājumi un tehnoloģijas, kas tiek izmantoti diezgan augstā līmenī.” 

Uzdodas arī par valsts iestāžu darbiniekiem 

Mēdz būt, ka krāpnieki uzdodas arī par dažādu valsts iestāžu pārstāvjiem, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem. 

“Jāatceras, ka ar bankas un e-paraksta pieejas datiem var piekļūt ne tikai bankas kontiem un to informācijai, bet arī pie valsts pakalpojumiem, tostarp Valsts ieņēmumu dienesta pakalpojumiem. Tādējādi krāpnieki var mēģināt izmantot iegūtos datus citām krāpniecības shēmām.”

Mēs katrs varam izvairīties no lieliem zaudējumiem 

Noslēgumā Mūrnieks rezumēja: ikvienam būtu jāatceras, ka vienīgais veids, kā mēs varam sevi pasargāt, ir ievērot sarkano līniju par savu identitātes un piekļuves datu, kā arī viedtālruņa sargāšanu. 

“Krāpniekiem iegūstot pieeju bankas kontiem un cilvēka identitātei, kredīti un preces uz nomaksu rada lielus zaudējumus,” speciālists aicināja iedzīvotājus būt uzmanīgiem.