Šodien tā ir Ukraina, bet rīt - Latvija. Uzņēmējs par tirdzniecību ar Krieviju
Aptuveni desmit procenti Latvijas uzņēmumu turpina nesankcionētu preču tirdzniecību ar Krieviju. Vienlaikus viņi pilnīgi neaizdomājas, ka, ja Krievija gūs panākumus Ukrainā, tās nākamais mērķis varētu būt Baltijas valstis, Latvijas Radio 4 raidījuma "Atvērtā saruna" ēterā paziņoja uzņēmējs Ģirts Rungainis.
Eiropas uzņēmumu tirdzniecības attiecības ar Krieviju, uzskata Rungainis, parāda eiropiešu attieksmi pret notiekošo: "Mēs negribam karot, netaisījāmies un netaisāmies. Mēs gribam normāli dzīvot. Taču problēma ir tā, ka esam saskārušies ar nevēlēšanos mierīgi dzīvot no Krievijas puses, kas nolēmusi demonstrēt savas ambīcijas."
Pēc Rungaiņa domām, daļai uzņēmēju trūkst izpratnes, ka "notiek karš, ka mums uzbruka". Lai gan cilvēki jūt līdzi Ukrainai, daļai no viņiem bizness ir saistīts ar Krieviju un Baltkrieviju, vēsta portāls "Rus.lsm.lv".
"Jo tuvāks uzņēmums ir austrumu robežai, jo lielāks tā bizness ir saistīts ar Krieviju un Baltkrieviju. Un pārkārtoties nav tik vienkārši. Ir vēl transporta uzņēmumi, kas, piemēram, tur piegādā alkoholu - viņi pelna vienkārši traku naudu. Viņiem nav labas alternatīvas, turklāt viņi pelna labu naudu. Un neuzskata to par nepatriotisku, jo viņi netirgo sankciju preces un neko nepārkāpj," skaidroja Rungainis.
Viņš pastāstīja, ka pats ir līdzīpašnieks kādai kompānijai, kuras produkcijas daļa devās uz Krieviju. Taču kopā ar citiem līdzīpašniekiem tika pieņemts lēmums šo virzienu slēgt.
"Mēs saprotam, ka šodien tā ir Ukraina. Ja Krievijas gūs panākumus militārās kampaņas gaitā Ukrainā, rīt tā varētu būt Latvija."
Ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis savukārt norādīja, ka pārprofilēt biznesu, īpaši, ja tas strādā vairākus gadus, ir ļoti sarežģīti. Un uzņēmējiem ir jāsaprot, ka viņi riskē:
"Ir Eiropas sankcijas, kuru ievērošanu rūpīgi izvērtē bankas. Uzņēmējam ir jāsaprot, ka viņš uzņemas riskus: viņš var vispār nesaņemt naudu par nosūtītajām precēm. Kad notiek norēķins, bankas rūpīgi izvērtē katru dolāru, katru eiro, kas iziet caur kontiem. Un nauda var vispār nenonākt. Bet restrukturizācijas modelis nav tik vienkāršs. Tie, kas strādā ar šiem tirgiem, uzdod jautājumu - bet ko es iegūšu pretī, lai aizstātu manu eksportu? Uzņēmējam jāmaksā algas, jānorēķinās ar piegādātājiem - tam vajadzīga nauda. Tāpēc rūpīgi jāizvērtē, ar ko strādāt, un jāņem vērā visi riski."
