Darba devējs uzdod darbiniekam strādāt divas slodzes un atsakās pieņemt viņam palīgu
Darbinieku izdegšanu var veicināt gan ārēji faktori (dažādi ar darba vidi saistīti aspekti), gan iekšēji faktori, kas saistīti ar konkrētā cilvēka personību. Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārste-rezidente psihoterapeite Madara Pumpure intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka izdegšanu veicina arī pārāk liela darba slodze un neadekvāts atalgojums.
Viņa skaidroja, ka ir vērtīgi atdalīt izdegšanu veicinošos ārējos un iekšējos faktorus, jo darba devējs nevar parūpēties par konkrētā darbinieka iekšējiem faktoriem. “Viņš var parūpēties par ārējiem faktoriem.”
Vienīgais veids, kā darba devējs var parūpēties par darbinieku iekšējiem faktoriem, ir piedāvāt viņiem apdrošināšanas polises, kurās ir pilnībā vai daļēji apmaksātas vizītes pie psihoterapeitiem. “Laba apdrošināšana sedz arī psihoterapijas vizītes, ja tādas darbiniekam nepieciešamas.”
Ja cilvēks saņem pārāk mazu atalgojumu, pieaug izdegšanas risks
“Vispār darba kultūra, darba vides faktori ļoti nosaka izdegšanu. Godīgi sakot, pirmais ir atalgojums. Tas ir pirmais aspekts, kas nosaka, cik daudz cilvēks grib strādāt un strādā. Atalgojums ir saistīts ar dzīves līmeni - ko cilvēks var atļauties par algu, ko darba devējs viņam maksā.”
Ja atalgojums ir pārāk mazs, cilvēks ir spiests strādāt vairāk. Tāpat viņš var būt spiests apvienot vairākus darbus. “Ja cilvēkam nepietiek naudas izdzīvošanai, viņam būs lielāks risks izdegt. Līdz ar to zemais atalgojums ļoti veicina izdegšanu.”
Nemitīga trauksme, ka jāsasniedz konkrēti rezultāti
Ārste norādīja uz darba vietām, kurās strādājošajiem maksā stabilu minimālo algu un piemaksā papildu summu par papildu darbu.
“Tas arī ir darba vides faktors, kas veicina izdegšanu. Ja cilvēks ir nemitīgā trauksmē, ka viņam ir jāsasniedz konkrēti rezultāti, lai viņš vispār varētu nomaksāt rēķinus, tas veicina izdegšanu.
Tik daudz darba, ka tos nemaz nevar izdarīt 8 stundu laikā
Ja vēl ir neadekvāti daudz darba, ja ir tik daudz pienākumu, ka viens cilvēks to nevar izdarīt 8 stundās (pat tad, ja viņš ir ļoti labs speciālists), ja darba devējs atsakās pieņemt vēl vienu darbinieku, rodas situācija, ka abas divas darba slodzes ir jāstrādā vienam cilvēkam.
Ja cilvēks nenovilks robežu, ka viņš ies prom no darba, kas veicina izdegšanu, tad būs diezgan liela iespēja izdegšanai,” speciāliste teica.
Terapijā vairāk fokusējas uz iekšējiem faktoriem
Pumpure savā praksē saskārusies ar reālām situācijām, kad darba devējs atsakās pieņemt jaunu darbinieku un vienam cilvēkam liek strādāt divas slodzes.
“Mēs terapijā vairāk strādājam un fokusējamies uz darbinieka iekšējiem faktoriem. Piemēram, kāpēc darbinieks nevar pateikt darba devējam to, ka ir par daudz darbu. Kāpēc viņš strādā vairāk, nekā vispār var. Kāpēc viņš strādā ārpus darba laika. Fokusējamies uz robežu novilkšanu, jo viss ir komunikācijā!
Mēs uztrenējam personības faktorus tā, lai cilvēks iemācās cieņpilni un efektīvi komunicēt. Tad viņš kopā ar darba devēju problēmu atrisinās vai arī aizies prom no konkrētās darba vietas.” Protams, ir iespējams, ka darbinieks turpinās ciesties un izdegs.
Darba devējs aizdomājas tikai tad, kad saņem atlūgumu
“Mēdz būt tā, ka cilvēks saka [priekšniekam par savām grūtībām paveikt tik daudz darbu], bet darba devējs to neuztver nopietni. Viņš saka: “Tas taču nekas!”
Bet tad, kad darba ņēmējs uzraksta atlūgumu, darba devējs saka: “Es jau nezināju, ka tev ir tik grūti! Varēji jau pateikt!” Darbinieks atbild: “Es teicu trīs reizes, bet mani neviens nedzirdēja!” Tās ir komunikācijas problēmas.”
Komunikācijas problēmas arī veicina izdegšanu
Arī pats darbinieks var apgalvot: “Objektīvi man nav par daudz darbu, bet es tāpat jūtos izdedzis.”
Jāsaprot, ka vēl viens svarīgs darba faktors, kas var veicināt izdegšanu, ir komunikācija ar kolēģiem, padotajiem un priekšniekiem.
