Video: izstāde "Vainagošanās" stāsta par vainagu nozīmi pirms 1000 gadiem un mūsdienās
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā atklāta vērienīga vainagu izstāde, kas vēsta par šo galvas rotu nēsāšanas paradumu un nozīmi Latvijas teritorijā no 6. gadu simteņa līdz pat mūsdienām. Ekspozīcijā ir ap 200 vainagu. Senākie atrasti arheoloģiskajos izrakumos un atjaunoti ar muzeja restauratoru komandas rokām.
Lai nojaustu, kādu mīklu restauratori atmin ikreiz, kad saņem izrakumos atrastu vainagu vai tā fragmentu, pie ekspozīcijas ieejas izvietota vitrīna ar it kā vienkārši smilšu kaudzīti, kurā tomēr saskatāmi arī sairuši diegu gali un gan krāsu, gan formu zaudējušas pērlītes. Tālāk izstādē aplūkojami restauratoru rūpīgā darba rezultāti.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs glabā plašāko un unikālāko vēsturisko vainagu kolekciju Latvijā, turklāt līdz pat 16. gadsimtam lietotos vainagus uzskata par lokālu, tikai Latvijai raksturīgu parādību. Eiropā nav sastopami līdzīgi vainagu veidi un formas, kā arī nav bijis paraduma vainagus dot līdzi mirušajiem, bet Latvijā vienā apbedījuma vietā var atrast līdz pat četriem vainagiem, turklāt arī pie vīriešu pīšļiem. Savulaik vainags bijis arī sociālā statusa rādītājs – jo bagātīgāks vainags, jo turīgāka tā nēsātāja.
Salīdzinoši nesen nēsātie – 19. gadsimta – vainagi saglabājušies labāk, bet arī tie no restauratoru pieskāriena nav izvairījušies. Ekspozīcijas vitrīnās atrodami gan tādi, kādus ierasts redzēt, gan tādi, kas raisa patiesu izbrīnu. Kāds pārsteidz ar mākslīgo ziedu izmantojumu, cits ar miniatūro izmēru un nēsāšanas veidu, sasienot zem zoda.
Izstādi papildina arī Latvijas Mākslas akadēmijas studentu ekspresīvās reakcijas uz muzeja ekspertu stāstīto un rādīto par vainagiem, bet uz sienām lasāmas arī dzejas rindas, ko izstādes tēmai veltījuši īpaši pieaicināti dzejnieki.
Skaties pievienoto video un uzzini, kāda maģiska nozīme savulaik tika piedēvēta vainagiem un kādi materiāli izmantoti, lai tajos panāktu vajadzīgo greznības un mirdzuma efektu.
