Ašeradens: ir īstais brīdis partijām atlikt tipisko stīvēšanos un vienoties kopēju interešu vārdā
Ir īstais brīdis politiskajām partijām atlikt savu nepatiku pret kādu no potenciālajiem partneriem un vienoties koalīcijā kopēju interešu vārdā, intervijā žurnālam "SestDiena" paudis finanšu ministrs un partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
Viņaprāt, šis ir tas brīdis, kad vajadzētu atlikt katram savus "mēs ar tiem nē", "ar tiem jā", atlikt latviešiem tipisko stīvēšanos par politisko procesu. "Man liekas, ir pamats atteikties no savas ietekmes valdībā ar pietiekami garu ministru soliņu un vienoties kopēju interešu vārdā," intervijā sacījis "Vienotības" līderis.
Vaicāts, kam būtu jānotiek, lai Nacionālā apvienība (NA) un "Progresīvie" sēdētu vienā valdībā, kā to vēlas panākt pašreizējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), Ašeradens atbild, ka tiem būtu jāpiekāpjas un jāatrod veids, kā vienoties.
Politiķis uzskata, ka iespējamā piecu partiju koalīcija, par ko "Jaunā vienotība" (JV) tagad cīnās, sniegtu iespēju daudz ātrāk virzīties uz priekšu valstiski svarīgu jautājumu risināšanā, un tā ir uzskatāma par lielu iespēju. "Vai tā izdosies, laiks rādīs."
Jautāts, kamdēļ vienkārši nevar pateikt, ka šī koalīcija nestrādā, un taisīt jaunu, Ašeradens atbild, ka politikā laiks maina ļoti daudz. "Redzam zināmu atvērtību savam procesam, tā jau ir priecīga zīme," norāda politiķis.
Kā ziņots, pašlaik valdošajā koalīcijā strādā JV, NA un "Apvienotais saraksts" (AS), taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, Kariņš ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar Zaļo un zemnieku savienību un "Progresīvajiem", kam NA un AS līdz šim iebildušas.
Kariņš jau iepriekš tika izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija "kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests" un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.