Kariņš: tikai Ukrainas kļūšana par NATO dalībvalsti nodrošinās to, ka Krievija nesāks karu

Politiķis uzsvēra, ka patlaban ir jāiemācās no jauna, ka liberāli demokrātiskām valstīm ir jābūt stiprām, lai tās varētu attīstīties. "Mums jābūt stipriem ne tikai morāli, bet arī militāri, lai nepieciešamības gadījumā aizstāvētu cilvēktiesības un mūsu dzīvesveidu Eiropā," sacīja Kariņš.

Premjers atzīmēja, ka Ukrainā Krievija jau vairāk nekā gadu turpina karu, kas ir pilnīgi neattaisnojams, jo Ukraina nekad nav plānojusi pārkāpt savs robežas, tā nav arī izaicinājusi kādu kaimiņvalsti.

Pēc Ministru prezidenta paustā, Krievija cenšas iznīcināt Ukrainu arī šodien, bombardējot civilo infrastruktūru, kas ir kārtējais cilvēktiesību pārkāpums.

"Aizvadītā gada laikā Putins ir panācis, ko negaidītu. Viņš ir padarījis mūs stiprākus un vienotākus. Viņš ir tuvinājis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un devis jaunu elpu NATO. Tā ir mūsu pašu atbildība padarīt mūs vēl stiprākus, nekā esam šodien," sacīja Kariņš.

Latvijas premjers atzīmēja, ka Latvija attīsta savas militārās spējas vairākās jomās. Latvija iegādāsies jaunu militāro tehniku, tiek būvēta jauna militārā bāze Lietuvas pierobežā. Nākamajos gados plānots aizsardzībai atvēlēt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

"Mēs darām visu, lai padarītu sevi stiprākus, bet ar to vien nepietiek. Svarīgi, lai to darītu visas NATO dalībvalstis, palielinot izdevumus aizsardzībai vismaz 2% apmērā no IKP," uzsvēra Kariņš.

Viņš norādīja, ka ES un NATO jāpaliek apņēmības pilnām atbalstīt Ukrainu, kamēr tā neatbrīvos savu valsti un Krievijas agresija būs beigusies. Tas prasīs naudu, munīciju, ieročus, humāno un cita veida atbalstu.

"Būs jāturpina snieg šī palīdzība tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Tas var būt ilgāk par pavasara pretuzbrukumu. Mums uz šo atbalstu ir jāsagatavo arī savas sabiedrības. Ja Rietumiem neizdosies apturēt agresiju pret kaimiņvalsti, tad pasaule kļūs bīstama visiem," akcentēja Kariņš.

Latvijas Ministru prezidents preses konferencē uzsvēra, ka agresorvalsts režīma līderis Vladimirs Putins un Krievija ciena tikai spēku. Neskaidra attieksme Krievijā tiek novērtēta kā vājums un iespēja doties tālāk. Kariņš uzsvēra, ka tas ir jāaptur.

Viņš atzīmēja, ka Rietumos bija jābūt spēcīgākai reakcijai, kad Krievija uzsāka karu pret Gruziju. Spēcīgākai reakcijai bija jābūt arī tad, kad Krievija sāka karu pret Ukrainu 2014.gadā.
"Visi mēs Rietumos maksājam par novēlotu reakciju un rīcību.

Mums ir jāmācās no savām kolektīvajām kļūdām. Mums ir jāatbalsta Ukraina, kā arī jānodrošina, ka nākotnē, kad šis karš beigsies, Krievija senāks jaunu," teica Kariņš.

Viņš sacīja, ka tas ir svarīgi visai Eiropai, ne tikai Baltijas valstīm, jo ir nepieciešams ilgstošs miers. Kariņš aicināja arī saprast, ka miers var iestāties tikai ar pašu spēku un nevajadzētu baidīties to attīstīt un izmantot pēc nepieciešamības.

Šolcs Tallinā šodien tikās ar Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu, Lietuvas premjerministri Ingrīdu Šimonīti un Kariņu, lai pārrunātu sadarbību drošības un aizsardzības jomā un gatavošanos NATO samitam Viļņā šī gada jūlijā.

Tāpat puses bija iecerējušas runāt par atbalstu Ukrainai un Krievijas saukšanu pie atbildības par Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem, kā arī apspriest aktuālos ES darba kārtības jautājumus.