Kuldīgas novada dome “atmet atpakaļ” slavenajam bruņurupucim Rafaelam saziedoto naudu
Kuldīgas novada pašvaldība atteikusies pieņemt naudu, kura tika saziedota, lai novada Pelču pagasta pārvaldes namā varētu atgriezties pagasta pārvaldnieka lolotais sarkanausu bruņurupucis Rafaels, kurš no pagastmājas tika “izrakstīts” pēc kādas sevišķu kārtību mīlošas pelčinieces sūdzības. Savukārt novadnieki sarīkoja īstu bruņurupuča aizstāvības akciju - tika savākta nauda, kas dzīvniekam bez bēdu ļautu dzīvot vismaz gadu, netērējot nodokļu maksātāju naudu.
Jauns.lv jau rakstīja, ka pagājušā gada novembrī daudzviet Latvijā durvis apmeklētājiem “Leģendu naktī” vēra mistiskas un noslēpumainas vietas, kuras ikdienā ir slēgtas, tostarp Pelču pils, kuras vienā spārnā darbojas pagasta pārvalde.
Lai apmeklētājiem būtu interesantāk iepazīt vēsturiskās telpas, bija izdomātas dažādas interesantas aktivitātes un uzaicināti viesi. Viens no lūgtajiem viesiem bija pagasta pārvaldnieka Matīsa Ciņķa mīļdzīvnieks – sarkanausu bruņrupucis Rafaels, kurš gada sākumā izpelnījās visas Latvijas slavu. Par to satraukumu Kuldīgas laikrakstam “Kurzemnieks” pauda kāda vietējā iedzīvotāja - kā tā drīkst?! Par nodokļu naudu tagad tiek uzturēts personiskais bruņrupucis: "Pašvaldība it kā cenšas taupīt un elektrības izdevumus samazināt, bet pagasta pārvaldē atrodas tā vadītāja Matīsa Ciņķa privātais mājdzīvnieks – bruņrupucis, kas dzīvo akvārijā. 24 stundas diennaktī tiek darbināts gan filtrs, gan LED gaismiņas, tērējot pašvaldības resursus. Vai komunālie izdevumi tiek atvilkti no pārvaldnieka algas? Un vai netiek pārkāpti dzīvnieka labturības noteikumi, ja sestdien un svētdien pārvalde nestrādā."
Pagasta pārvaldnieks “Kurzemniekam” skaidroja, ka viņš bruņrupuci Pelču pilī neturēja vis tāpēc, lai taupītu elektrību mājās, bet gan vietējiem par prieku, un par to informēta arī novada dome. Pagasta iedzīvotāji esot lūguši bruņurupuci atstāt pagastmājā un pagastveci atturējuši no domas viņu nest atpakaļ uz iepriekšējo dzīvesvietu. Tika aprēķināts, ka vietvaras budžetam bruņurupucis nenodarīja skādi, kas bija lielāka par trim eiro mēnesī.
Pēc šī skandāla pagastvecis, lai pasargātu bruņurupuci no pārdzīvojumiem, viņu aiznesis atpakaļ uz savām mājām. Tomēr vairumam pagasta iedzīvotāju sagādāja skumjas bruņurupuča pazušana no publiskās telpas un viņi atkal pieprasīja eksotiskā dzīvnieku atgriešanu pagastmājā un sāka tam vākt naudu.
Nu Kuldīgas laikraksts “Kurzemnieks” noskaidrojis, ka pašvaldības kasē ziedotāji līdz šim ieskaitījusi 40 eiro ar norādīti mērķi “Bruņurupuča atgriešanai Pelču pagasta pārvaldē”. Aprēķini liecina, ka šī nauda ir līdzvērtīga Rafaela gada uzturnaudai.
Tomēr vietvara šos ziedojumus nav pieņēmusi un naudu pārskatījusi atpakaļ ziedotājiem, jo “bruņurupucis nav pašvaldības bilancē” un “dzīvnieku turēšana neatbilst Pašvaldību likumā noteiktajām pašvaldības kompetencēm un funkcijām, tai nav tiesiska pamata pieņemt šādus ziedojumus”.
Jāteic, ka dažu mēnešu laikā vairāk nekā desmit gadu vecais Rafaels, ko kā dāvanu savā sestajā dzimšanas dienā saņēma Matīsa Ciņķa vecākais dēls, kļuva par savdabīgu Kuldīgas novada Brīvības simbolu. Marta beigās Kuldīgā notika Demokrātijas akadēmijas Kurzemes grupas pasākums, kura viens no uzdevumiem bija muzejā un pilsētā atrast demokrātijas simbolus.
Kuldīgas laikraksts “Kurzemnieks” raksta, ka nu pilsētā par vienu redzamākajiem demokrātijas simboliem kļuvis Rafaels: “bruņurupucis tagad ir arī demokrātijas simbols, jo rosinājis pilsonisko aktivitāti: iesaistīties, līdzdarboties, paust viedokli. Un noteikti varam tajā saskatīt brīvības iemiesojumu, proti, atkāpi no standarta, no pieņemtā. Taču visvairāk šajā simbolā gribētu saskatīt nākotnes biroja tēmu, proti, bruņurupucis, kas darbavietu padarījis interesantāku, patīkamāku gan apmeklētājiem, gan darbiniekiem un mainījis cilvēku noskaņojumu, varētu kļūt par simbolu tam, ka valsts un pašvaldību iestādes varētu savus birojus iekārtot daudz brīvāk un radošāk, izmantot jaunus telpu organizēšanas veidus un citas metodes, lai cilvēki justos labāk un darbs sekmētos”.
