Aprit 11 gadu kopš Latvija ir NATO; ārlietu ministrs uzsver lēmuma pareizību
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, atzīmējot 11.gadadienu kopš Latvijas pievienošanās Ziemeļatlantijas līguma organizācijai, uzsvēris šā lēmuma pareizību un to, ka jaunā ģeopolitiskā situācija, ļauj novērtēt NATO kolektīvās aizsardzības ieguvumus.
"Krievijas agresija Ukrainā un nelikumīgā Krimas aneksija pirms gada šodien ļauj patiesi novērtēt NATO īstenotās kolektīvās aizsardzības ieguvumus, ko Latvija baudījusi šo 11 gadu garumā. Tas vēlreiz apliecina lēmumu tālredzību un pareizību Latvijai īsi pēc neatkarības atjaunošanas 90.gadu sākumā uzsākt sarunas par pievienošanos NATO," par Rinkēviča pausto aģentūru BNS informēja Ārlietu ministrijā.
Rinkēvičs norāda uz alianses spēju ļoti ātri reaģēt un pielāgoties strauji mainīgajai ģeopolitiskajai drošības videi, ko apliecinot pērn NATO Velsas samitā pieņemtie lēmumi, tostarp Gatavības rīcības plāna apstiprināšana un īstenošana, pašlaik stiprinot kolektīvo aizsardzību ar palielinātu sabiedroto klātbūtni, hibrīdā apdraudējuma pārvarēšanu un bruņoto spēku reaģēšanas ātrumu.
ĀM atgādina, ka kopš 2014.gada, reaģējot uz Krievijas agresīvo rīcību, Latvijā norisinās regulāras sabiedroto militārās mācības. Pirms gada tika pastiprināta NATO Gaisa telpas patrulēšanas operācija Baltijas valstīs, ņemot vērā skaitliski pieaugošo Krievijas militāro lidojumu skaitu.
Ministrija uzsver, ka tas ir īpaši būtiski, jo Krievijas militārās lidmašīnas lido ar izslēgtiem atbildētājiem un nereaģē uz gaisa dispečeru norādēm, tādējādi radot draudus arī civilajai aviācijai.
Šogad ir pieņemts lēmums Latvijā un piecās citās alianses austrumu robežas valstīs izveidot NATO komandvadības štāba elementus, kā arī NATO kuģi veic regulārākas patruļas Baltijas jūrā, norāda ĀM.
Latvija šo gadu laikā ir piedalījusies starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās Bosnijā un Hercegovinā, Kosovā un Afganistānā, kā arī regulāri piedalās NATO Reaģēšanas spēkos.
Kopš 2014.gada 1.septembra Rīgā darbojas NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, kas izstrādā visai aliansei pieejamus risinājumus informatīvā kara apstākļos.
ĀM norāda, ka Latvija ir apņēmusies līdz 2018. gadam palielināt aizsardzības budžetu līdz vismaz 2 % no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), tādējādi pildot Velsas samita apņemšanos un sniedzot ieguldījumu gan savas, gan pārējo alianses dalībvalstu drošības stiprināšanā.
1994.gadā Latvija uzsāka virzību uz NATO, pievienojoties "Partnerattiecības mieram" programmai, tādējādi politiski un praktiski apliecinot interesi sadarboties ar aliansi. Kopš 1999. gada Latvija īstenoja Rīcības plānu dalībai NATO līdz Prāgas samitā 2002.gadā saņēma uzaicinājumu pievienoties aliansei.
Latvijas uzņemšana NATO noslēdzās 2004.gada 29.martā, Latvijas Ministru prezidentam kopā ar sešu citu valstu valdību vadītājiem Vašingtonā (ASV) iesniedzot pievienošanās instrumentus ASV Valsts sekretāram. Kopš 2004.gada 2.aprīļa pie NATO galvenās mītnes Briselē plīvo Latvijas karogs.
BNS
