Darbinieks pats sevi iegāž darba intervijā, jo stāsta par bērniem, suņiem un teātri
Darba ņēmējam vajadzētu darīt visu iespējamo, lai viņš darba intervijā pats sevi nediskreditētu un spētu pastāstīt par sevi adekvāti un pārliecinoši, ņemot vērā konkrēto vakanci. Konsultāciju uzņēmuma “VIP CV” vadītāja Rudīte Nīcgale intervijā portālam Jauns.lv uzsvēra, ka rūpīgi jāpadomā arī par pieteikuma un motivācijas vēstules saturu.
“Pastāv mīts, ka pieteikuma vēstules un motivācijas vēstules uzņēmumos nelasa. Šis mīts lielākajā daļā, cik es esmu komunicējusi ar vadītājiem, ir patiess. Viņi tiešām nelasa, viņiem nav laika tieši tādēļ, ka tās ir formālas, sausas, Copy-Paste [tās ir vienādas dažādām vakancēm], tajās rakstīts bla-bla-bla!
Tajās nav uzrakstīts nekas personīgs. Tajās ir tiešām atrakstīšanās, formalitāte. Vai arī tās ir tik garas, ka tām pārskrien pāri pa diagonāli.
Galvenā doma ir tikai pašās vēstules beigās
Te ir ļoti interesants stāsts. Bieži vien lūdzu cilvēkiem motivācijas vai pieteikuma vēstules garā teksta saturu pateikt divos teikumos: “Ko tu gribēji pateikt? Lūdzu, pasaki man to divos teikumos!” Vai: “Parādi man galvenās frāzes, teikumus, kas ir svarīgākie!””
Gadījies, ka tas bijis viens vai divi teikumi tikai pašās vēstules beigās. “Bet kurš tiek līdz beigām!?”
Rekomendē svarīgāko ierakstīt arī CV
Līdz ar to speciāliste ieteica darba meklētājiem jau CV rakstīt šos divus galvenos teikumus, esenci no savas pieteikuma vai motivācijas vēstules, lai darba devēji to tiešām izlasītu.
Tādā veidā uzņēmuma pārstāvji izlasīs šos divus galvenos teikumus pat tad, ja konkrētajā kompānijā pastāv prakse nelasīt potenciālo darbinieku pieteikuma vēstules.
Kurā CV vietā rakstīt šos dažus svarīgākos teikumus?
Nīcgale skaidroja, ka pastāv vairāki CV formāti. Ja izmantota Eiropas forma, kas pēdējā laikā ir diezgan advancēta, tajā ir lauks zem personīgajiem datiem. Šī lauka nosaukums ir “Par mani” vai “Kopsavilkums”.
“Ja CV tiek veidoti brīvā formātā, tad to var rakstīt zem personīgās informācijas, pirms izglītības un darba pieredzes lauciņa.” Turklāt jāatceras, ka vajadzētu rakstīt ne vairāk kā četrus teikumus.
Piedāvājumu vajadzētu sasaistīt ar konkrēto vakanci
Svarīgākajā informācijā par darba ņēmēju ieteicams aprakstīt, cik gadu un kādā jomā ir viņa darba pieredze, lai darba devējam tas nebūtu jārēķina pēc CV minētajiem gada skaitļiem. Var rakstīt, vai darbinieks vēlas turpināt iepriekšējo pieredzi, vai tomēr nē. Turklāt tam vajadzētu būt sasaistītam ar konkrēto vakanci, kam cilvēks piesakās.
Noteikti jāuzraksta savas kvalitātes, kompetences, stiprās puses un divas līdz trīs svarīgākās rakstura īpašības.
Pietiks ar dažiem teikumiem
Būtu labi arī izteikt komplimentu uzņēmumam, paskaidrojot, kāpēc darbinieks piesakās konkrētajai vakancei, tādā veidā atklājot savu dziļo motivāciju. Jāietver arī nākotnes redzējums, kā darbinieks sevi redz pēc vairākiem gadiem. “Tas ir pilnīgi pietiekoši!”
Lai gan izklausās, ka tas ir liels informācijas apjoms, ko iekļaut CV, speciāliste ieteica: “Kā būtu, ja par katru šo punktu uzrakstītu vienu teikumu? Tā ir prasme.”
“Lūdzu, pastāstiet par sevi!”
Viens no darba interviju populārākajiem jautājumiem ir: “Lūdzu, pastāstiet par sevi!”
Tajā mirklī cilvēki bieži vien piedzīvo lielu apmulsumu un citas spēcīgas emocijas, jo nevar izdomāt, ko no visiem saviem dzīves notikumiem, kas pieredzēti vairāku desmitu gadu laikā, varētu pastāstīt.
Jābūt tēmā un uz trases
Nevajadzētu mēģināt izstāstīt darba devējam visu savu dzīvi. Iepazīstinot ar sevi, darba intervijā būtu svarīgi atbildēt tikai uz iepriekš minētajiem dažiem jautājumiem.
Nebūtu lietderīgi stāstīt, piemēram: “Man ir māja tur un tur. Es pamatskolā gāju tur un tur. Mana pirmā darba vieta bija tur un tur.” Šie fakti neraksturo darba ņēmēja profesionālās kvalitātes un prasmes tagadnē.
Gan CV rakstītajam tekstam, gan darba intervijā stāstītajam jābūt kontekstā ar darbu, amatu un jomu, kurā cilvēks pieteicies strādāt. “Jābūt tēmā, uz trases.”
Neliels piemērs, ko teikt darba intervijā
“Ja ir runa par biroja administratora vakanci, tad uz lūgumu pastāstīt par sevi jāatbild tikai biroja administratora vai administratīvo jautājumu kontekstā.
Es improvizēšu: “Esmu beigusi arodskolu ar biroja administratora diplomu. Kā jūs redzat manā CV, es 4-5 gadus esmu strādājusi tur un tur. Man visvairāk patika tieši tas un tas. Es attīstīju tādas un tādas prasmes. Pēc cilvēka rakstura tipa es esmu tāda un tāda.”
Ir forši, ja varētu stāstījumu sasaistīt ar darba sludinājuma tekstu. Tas būtu ļoti vērtīgi! Piemēram, var teikt: “Nākamos 4-5 gadus, kamēr studēju juristos, man būtu interesanti strādāt šajā amatā vai šajā jomā.””
“Man ir divi bērni, četri suņi, es mīlu teātri.”
Nevajadzētu stāstīt, piemēram: “Man ir divi bērni, četri suņi, es mīlu teātri.” Stāstot par sevi, vajadzētu raudzīties, lai pateiktais ir kontekstā ar piedāvāto darbu. “Šis ir ārpus konteksta. Darba devējam pirmajā brīdī neinteresē personīgā informācija!
Lai gan interesē ļoti! Gribas uzzināt visu: cik darbiniekam ir bērni, cik viņi ir veci, cik tālu no darba viņš dzīvo. Tie visi ir diskriminējošie jautājumi. Kandidātam nevajadzētu pašam sevi diskreditēt. Varbūt darba devējs nav suņu mīlis vai kaķu mīlis. Varbūt viņš negrib komandā šādu cilvēku.
Nianses var būt izšķirošas
Tā ir nianse, bet kopumā darbiniekam intervijā nevajadzētu teikt neko tādu, kas varētu viņu diskreditēt, runājot par jautājumiem, kas ir ārpus darba pienākumiem, ārpus profesionālās tēmas. Vajadzētu būt konsekventam, adekvātam, mobilizētam uz profesionālo jomu, amatu.”
Darba ņēmējam jādara viss iespējamais, lai viņš pats neizlektu un nepateiktu kaut ko lieku un nevajadzīgu. Protams, gadās, ka darba intervijas vadītājs provocē un pats jautā diskriminējošus jautājumus, Nīcgale piebilda.
