Amatniekiem plēš nost deviņas ādas par piedalīšanos Dziesmusvētku tirdziņos. Daudzi uz tiem nedosies

Kāda daiļamata meistare no Baldones, kura gatavo tautiskas jostas un citus ādas izstrādājumus, Jauns.lv saka: „Vērmanes dārzā par vienu tirdzniecības vietu (3x3m) astoņām dienām būs jāmaksā 964 eiro, tas ir - 121 eiro dienā. Visi amatnieki šokā, daudzi vispār nepiedalīsies... Salīdzinot ar Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgu, tas ir vairāk kā divarpus reizes dārgāk, ja rēķina vienas dienas cenu. Abas taču ir valsts organizācijas...”

„Kādas amatnieku prasmes? Tādu drīz vairs nebūs!”

Savukārt SIA „Atspole” saimniece no Rūjienas Gunita Velpa Jauns.lv pastāstīja: „Jau 20 gadus nodarbojos ar amatniecību – aušanu, un visu šo laiku arī aktīvi piedalos dažādos tirdziņos: Brīvdabas muzeja gadatirgus, Zāļu tirgus un Miķeļdienas tirgus Doma laukumā, desmit gadus tirgoju savu produkciju arī Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņā.

Lauku amatniekam, par kādu es arī sevi uzskatu, šie tirdziņi ir liels atspaids, jo šeit, provincē, ar to pirktspēju ir diezgan pašvaki.

Pārstāvu arī Rūjienas amatnieku biedrību „Rūzeles”, kurā ir apvienojušies ap 60 amatnieku un mājražotāju. Daudzi no vietējiem amatniekiem cerēja tikt uz Dziesmusvētku tirdziņu Vērmanes dārzā - pārdot savu produkciju, bet, atverot Dziesmusvētku mājaslapu un ieraugot izcenojumus, maigi sakot, bija šokā.

Gandrīz 1000 eiro par astoņu dienu tirdzniecību! Kurš amatnieks to var samaksāt? Varbūt organizētāji var paskaidrot - kāpēc šāda kosmiska cena? Vai tiešām lauku amatnieks ir tas īstais personāžs uz ko Rīgas ierēdņiem iedzīvoties? Un daudzi vēl runā - jāsaglabā amatnieku tradīcijas! Kādas amatnieku prasmes? Tādu drīz vairs nebūs!
 
Žēl, ka Rīgā viss notiek pēc „Excel” tabulām, bet šeit, laukos, dzīvo latviešu amatnieku tradīcijas un prasmes, kas galvaspilsētai vairs nav vajadzīgas. Sirds ir pilna!”

Mājražotāja Dace Pakule no Mārupes, kura gatavo produkciju no priežu čiekuriem, nesen tirgojusies Viļņas gadatirgū un tur novērojusi, ka bijuši īpaši aģitatori, kas uzrunāja lietuviešu amatniekus braukt uz Rīgu un piedalīties Dziesmusvētku tirdziņos. Viņa pieļauj, ka mūsu organizatori nobažījušies, ka nebūs pietiekams skaits tirgotāju un tādēļ tos aicina no kaimiņvalsts. Tad jau vairāk tas nebūs latviešu, bet gan lietuviešu tirgus - teic Dace Pakule.

„Liela daļa amatnieku vienkārši nespēs smaksāt”

Daļa amatnieku, potenciālie tirdziņa dalībnieki, Latvijas Nacionālajam kultūras centram (LNKC), kas rīko Dziesmusvētku pasākumus, nosūtījuši sašutuma pilnu vēstuli, kurā teikts:

„Salīdzinot ar Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgu, kur vienas dienas cena ir 37,95 eiro ar jau iekļautu stāvvietu muzeja teritorijā un apmeklētāju skaits dienā ap 25 tūkstošiem, kas nekādi nevar līdzināties Vērmanes dārza apmeklētāju skaitam iepriekšējos Dziesmusvētku gadatirgos, (Vērmanes dārza tirdziņa izcenojumus nevar salīdzināt).

Līdz tirdzniecības vietai ir jāaizbrauc, transports ir jānovieto Rīgas stāvvietās, kā arī dažreiz jāmaksā alga tirgotājiem. Visas šīs izmaksas arī ir būtiskas, taču šoreiz runāsim par tirdzniecības vietas cenu.

Visi amatnieki jau no pagājušā gada gatavojušies un cerējuši, ka tiks dota iespēja šogad arī nopelnīt, ņemot vērā to, ka materiālu cenas ir augušas vidēji par 30 %, katastrofāli ir cēlušās darbnīcu īres maksa, kā arī ekonomiskā situācija pašlaik valstī ir diezgan bēdīga, ņemot vērā apkures sezonu un degvielas izmaksas. Un, iespējams, var būt arī tā, ka pircējiem vienkārši nav naudas, par ko nopirkt amatnieku izstrādājumus. 

Ļoti ceram, ka iepazīstoties ar šo informāciju, jūs radīsiet iespēju pārskatīt dalības maksu, jo pretējā gadījumā situācija var veidoties šāda - ļoti, ļoti liela amatnieku daļa, kas varētu prezentēt Latvijas amatniecību, vienkārši nespēs samaksāt šādu summu un tirdziņā nepiedalīsies. Arī tie, kas ir jau pieteikušies”.

No tirgotājiem – teju pusmiljons eiro

Piemēram, kāda jostu pinēja aprēķinājusi, ka viņai, lai nosegtu astoņu dienu tirdzniecības vietas maksu, ir jāizgatavo 26-30 jostas, kas prasa aptuveni 18-21 darbadiena. 

Maksa tik tiešām ir liela. Vērmanes dārzā, kur tirdziņš ilgs astoņas dienas, atkarībā no tirdzniecības vietas lieluma un tirgotās produkcija cena par pilnu periodu (ar PVN) ir no 677,60 līdz 1452 eiro, Esplanādē par septiņām dienām – no 847 līdz 1270,50 eiro, „Daugavas” stadionā (trīs dienas) – 363 eiro, Mežaparka estrādē (četras dienas) – 485 eiro. Rupji rēķinot, iznāk, ka par Dziesmusvētku tirdziņiem, kuri notiks no 1. līdz 10. jūlijam, no visiem amatniekiem un mājražotājiem tiks iekasēti vismaz 400 000 eiro.

Tomēr, ka LNKC īpaši neveica ar tirgotāju un amatnieku piesaisti kā cerēts, liecina fakts, ka tika pagarināts pieteikšanās tirdziņiem. Ja iesākumā bija noteikts, ka tirgotāji tirdziņiem var pieteikties līdz 14. aprīlī, tad šajā datumā tas tika pagarināts vēl uz desmit dienām.

Cenu politiku nav plānots pārskatīt

Jauns.lv LNKC uzdeva vairākus jautājumus, kuri saistās ar Dziesmusvētku tirdziņiem, Uz tiem atbildēja centra Sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Ertmane.

- Kā tika aprēķināta šāda maksa par tirdzniecības vietu, un kāpēc tā ir tieši tāda?
- XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku  tautas lietišķās mākslas, mūsdienu dizaina priekšmetu un amata prasmju demonstrējumu gadatirgus Svētku laikā notiks četrās lokācijās - Vērmanes dārzā, Esplanādē, Daugavas stadionā un Mežaparka Lielās estrādes teritorijā. Katrs pretendents var izvēlēties gan tirgus norises vietu, gan tirgošanās vietas lielumu savu darinājumu pārdošanai, arī izcenojumi ir diferencēti – tautas lietišķajām mākslas studijām, amata meistariem, dizaina tirdziņam, kā arī pēc izvēlētas tirgošanās vietas izmēra.

Tā kā svētku rīkotājs ir konkrēto norišu vietu nomnieks, mums ir saistošas gan atkritumu izvešanas, apsardzes, teritorijas uzkopšanas, zālāja atjaunošanas, elektrības un citas izmaksas. Līdz ar to izmaksas gadatirgus dalībniekiem ir noteiktas, ņemot vērā straujo izmaksu pieaugumu šajās pozīcijās.

LNKC sniedz iespēju tirgoties, paralēli piedāvājot plašu un kvalitatīvu kultūras programmu visās norises vietās.

- Vai netiek domāts par to, ka varētu tikt pārskatīta cenu politika mūsu amatniekiem par dalību Dziesmusvētku tirdziņos?
- Cenu politiku Svētku rīkotājs šobrīd nav plānojis pārskatīt.

- Klīst runas, ka, baidoties, ka tirdziņos nepiedalīsies pietiekams skaits latviešu amatnieku, tiekot uzrunāti lietuviešu amatnieki, un tad šis varētu pārvērsties nevis par latviešu, bet gan lietuviešu tirdziņu. Kā to komentējat?
- Pieteikšanās dalībai Svētku gadatirgū notiek publiskā procedūrā - gan nolikums, gan anketa ir publicēta Svētku mājaslapā. Svētku rīkotājs ir nosūtījis informāciju par iespēju pieteikties visām tautas lietišķās mākslas studijām, kā arī informējis par iespēju visos Svētku un LNKC informācijas kanālos. Vērmanes dārzā ārvalstu tirgotājiem paredzēts atvēlēt līdz 12 tirdzniecības vietām (4 % no kopējā tirdzniecības vietu skaita) Lietuvas, Igaunijas un Ukrainas amatniekiem.

Par baumām Viļņas tirgū - nevarēsim komentēt baumas par lietuviešu amatnieku īpašu uzrunāšanu, jo LNKC kā Svētku rīkotājs šādas darbības neveic.