Pārapdzīvotība un neciešama smaka telpās. Tiesībsargs saņem sūdzības par veco ļaužu dzīves apstākļiem pansionātos

Nemājīgi iekārtotas istabiņas, pārapdzīvotība, neciešama smaka telpās un necienīga apiešanās ar gulošiem sirmgalvjiem, – šī ir tikai neliela daļa no visām sūdzībām, ar kādām pie Tiesībsarga vērušies Latvijas pansionātu iemītnieki un viņu tuvinieki.

Īstenojot kampaņu “Dzīve pansionātā – kāda tā ir?”, Tiesībsargs aicināja dalīties ar informāciju to iemītniekus un viņu radiniekus. Saņemtas vairāk par 100 sūdzību, par vienu no pansionātiem –  pat 10. Daudz ziņu par dažādiem tikšanās ierobežojumiem, piemēram, apmeklēt pansionātu drīkst tikai darba dienās un darba laikā, kad tuviniekiem visbiežāk nav tādu iespēju. Daudz sūdzību par higiēnas nodrošināšanu un nepietiekamu aprūpi.

“Problēma ir ar ventilāciju, tas nozīmē, ka telpās ir smaka, ir sastāvējies gaiss, milzīga problēma ir ar guļošajiem pacientiem, kurus vai nu apgroza reti, tātad veic šo te pozicionēšanu, lai neveidojas izgulējumi, kas cienījamā vecumā ir īpaši aktuāla problēma. Izgulējumi ir ārkārtīgi bīstama lieta, tur ir būtiski, lai pozicionēšana tiktu veikta regulāri un prasmīgi,” norāda Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.

Ievērojams skaits sūdzību par to, ka visu dienu jāpavada istabā, bez iespējas tikt svaigā gaisā.

“Ļoti akūta problēma ir jēgpilna laika pavadīšana, kas nereti aprobežojas ar vienkārši gulšņāšanu un bezmērķīgu klaiņošanu vai nu pa istabiņu, vai pa gaiteņiem. Cilvēki ar kustību traucējumiem, viņi bieži vien ir kā ieslodzījumā, jo reti kuram pansionātam ir lifts, lai varētu no otrā vai trešā stāva nokļūt uz pirmo stāvu, lai varētu iziet pastaigāties, nereti šie cilvēki patiesībā ir kā ieslodzījumā, jo viņi iziet ārā pastaigāties  – nevar,” saka Siliņa.

Savukārt, sūdzībās par darbiniekiem atkārtojās tas, ka cilvēku aprūpe notiekot pavirši un skarbi, īpaši tas attiecas uz autiņbiksīšu maiņu gulošajiem pacientiem.

“Tas ir ļoti intīmi un privāti, un lai tas notiktu, ievērojot šīs personas cieņu un privātumu, nevis ka paralēli to redz arī pārējie istabas biedri. Tas ir viens, otrs – kādā veidā mēs vispār attiecamies pret šiem cilvēkiem, kā uz guļošiem, nespējīgiem, kas vienkārši te ir uz laiku, vai tomēr izturamies pret viņiem ar cieņu. Jā, neliegsimies, šis darbs ir pietiekoši emocionāli smags, un lai šo darbu darītu, tas ir attiecīgi jāatalgo,” uzsver Siliņa.

Tieši par emocionāli un fiziski smagajiem darba apstākļiem Tiesībsargs saņēmis sūdzības no pansionāta aprūpētājiem, –  nereti vienam darbiniekam jāpaspēj pabarot, padzirdīt un novākt traukus vairākiem desmitiem cilvēku vien stundas laikā, turklāt darbinieku trūkuma dēļ nereti aprūpētājas pilda arī apkopējas pienākumus – mazgā grīdas un tīra tualetes. Labklājības ministrijā (LM) problēmu atzīst, vienlaikus neredz tam ātru risinājumu.

“Ir aprūpes centri, kur tiešām pakalpojums tiek nodrošināts, un speciālistu skaits ir adekvāts. Nenoliegšu, ka atalgojumam tur ir būtiska ietekme, bet ne tikai. Arī lokalizācijai, – kur atrodas aprūpes centrs, ja tas ir attālāks no centra, no pilsētas, jā, ir grūtāk piesaistīt speciālistus, to arī profesionāļi ir minējuši,” norāda LM Sociālās palīdzības politikas departamenta direktore Ilze Skrodele-Dubrovska.

Nākamnedēļ Tiesībsarga biroja pārstāvji uzsāks pārbaudes veco ļaužu pansionātos, un iegūto informāciju nodos ministrijai.

“Maksimāli jākonstatē, kur ir tie pārkāpumi, es saprotu, ka Tiesībsarga kolēģi arī pārbaudīs. Viens ir saņemtā informācija, otrs – tiešām pārliecināties par to pārkāpumu uz vietas un kopā ar profesionāļiem to risināt,” saka Skrodele-Dubrovska.

Pirms padziļinātajām pārbaudēm Tiesībsargs neizpaudīs informāciju, par kuriem pansionātiem saņemtas sūdzības.