Aicina ziedot tiešsaistes kameru uzturēšanai pie putnu ligzdām
foto: Pasaules Dabas fonds
Sabiedrība

Aicina ziedot tiešsaistes kameru uzturēšanai pie putnu ligzdām

Jauns.lv/LETA

Latvijas Dabas fonds (LDF) aicina ziedot tiešsaistes kameru uzturēšanai pie putnu ligzdām.

Aicina ziedot tiešsaistes kameru uzturēšanai pie p...

Kā informēja LDF komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa, lai pilnvērtīgi nodrošinātu kameru darbību, līdz sezonas beigām vēl nepieciešami 3000 eiro.

Tiešraidē no jūras ērgļu ligzdas Durbē ceturtdienas vakarā bija vērojams, kā izšķīlās pirmais cālis. Kopumā šosezon jūras ērgļu ligzdā tika izdētas trīs olas.

Pirmā ola tika izdēta 8. marta vēlā pēcpusdienā, otrā - 11. marta pēcpusdienā, savukārt trešās olas izdēšanas laiks nav fiksēts. Šopavasar olas uz maiņām perē abi putni. Tēviņš Voldis arī regulāri piegādā zivis un pat vistas galvu, ko visticamāk nokodusi kāda lapsa un jūras ērglis to atradis tuvējā apkārtnē. Tāpat abi putni ligzdu papildina ar egļu zariem un sausa siena kumšķiem, lai siltinātu savu mājvietu.

Kā vēstīts, salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad pirmo olu Milda izdēja nedēļu agrāk. Šogad videotiešraidē ligzdas saimnieku pirmā sezonas pārošanās tika reģistrēta 17. janvārī.

Kā vēstīts, kopš 2017. gada marta šajā ligzdā uzturējās jūras ērgļu pāris, kam ligzdas vērotāji deva vārdus Milda un Raimis. 2021. gadā jūras ērgļu tēviņš Raimis pazuda.

Kopš 2021. gada aprīļa beigām ligzdā ar Mildu kopā uzturējās tēviņš, kuram skatītāji deva vārdu K kungs. 2022. gada 18. februārī K kungs kamerā bija redzams pēdējo reizi. Savukārt 20. februārī ligzdā parādījās tēviņš, kuram putnu vērotāji 16. martā deva vārdu Voldis.

Durbes ligzda tiek vērota tiešraidē jau kopš 2015 .gada. Ligzdā notiekošo iespējams komentēt "Dabasdati.lv" forumā latviešu valodā un "Looduskalender.ee" forumā angļu valodā.

Jūras ērgļu mītne Kurzemē, Dienvidkurzemes novadā ir pati populārākā LDF tiešraide. Tā atrodas vecas egles galotnē apmēram deviņstāvu mājas augstumā. Jūras ērglim Durbertai, kas izšķīlās 2015. gadā, pat veltīta Imanta Bunkša sarakstīta grāmata "Brīnumola".