Latvijas Banka aicina ierobežot "sīko" monētu izmantošanu
Katru gadu latvieši zaudē vairākus miljonus viencenta un divcentu monētu — tās nonāk vidē, pazūd mājā, kabatās. Daļa, protams, aiziet arī krājkasītēs. Latvijas Banka iecerējusi samazināt to nominālo tirāžu, ziņo Latvijas radio.
Latvijas Bankas valdes locekle Zita Zariņa informēja, ka katru gadu banka emitē vai papildus ievieš apgrozībā vairākus miljonus vienu un divcentu monētu. "10 miljoni viencenta monētu un vēl astoņi miljoni divcentu monētu, kas ir milzīgs skaitlis, un tas katru gadu palielinās. Tas nozīmē, ka mēs, sabiedrība, zaudējam apmēram tikpat. Mēs metam šīs monētas vai nu tās "nosēžas" mūsu kabatās, vai vecajos maciņos. Tas nozīmē, ka nauda necirkulē maksājumu plūsmā. Tās kaut kur pazūd," skaidroja Zariņa, vēsta "Rus.lsm.lv".
Tieši tāpēc Latvijas Banka uzskata, ka ir pienācis laiks samazināt apgrozībā esošo monētu skaitu vienā un divos centos, par ko banka painteresējusies arī sabiedrībai. "Tie, kas atbalstīja sīka nomināla monētas izņemšanu no apgrozības, un tie, kas ir pret to, aptuveni sadalījās uz pusēm," stāstīja banka.
Zariņa norādīja, ka viens no variantiem varēja būt viena un divu centu monētu pilnīga izņemšana no apgrozības, taču to var izdarīt tikai eirozonā kopīgi, tomēr Eiropas Komisija vēl nav nonākusi pie kopīga lēmuma. Turklāt valstis var ierobežot nominālo apgrozījumu nacionālā līmenī, noapaļojot summas, un dažas valstis jau ir nonākušas pie tā.
"Mēs nopietni domājam par to, ka vēlamies ierosināt likumdevējam ieviest pirkuma gala summas noapaļošanu kā normatīvu noteikumu, kas būtu jāpiemēro obligāti," klāstīja Latvijas Bankas pārstāve.
Jaunievedums tiks piemērots tikai skaidras naudas pirkumiem, galīgā summa tiks noapaļota gan uz lielāku, gan mazāku pusi.
"Piemēram, ja kopējā pirkuma summa bija 4,97 centi, tad noapaļosim līdz 4,95 centiem," skaidroja Zariņa. "Jaunieveduma termiņš būs atkarīgs no likumdevēja un no tā, kā viņi attieksies pret šo ideju, jo grozījumi prasīs izmaiņas vairākos likumos un noteikumos, taču mūsu pašu sākotnējais plāns ir, ka ieviešana varētu sākties no nākamā gada vidus. Droši vien ar pārejas periodu, jo ir vairāki tehniski momenti, kuros jātiek skaidrībā."
