Latvijas Bankas prezidents: aizvien augstā inflācija saistīta arī ar vietējo “negausību”

Kazāks vērtēja, ka procentlikmju celšana aizvien ir nepieciešama, jo inflācija aizvien ir ļoti augsta un to ir jāpiebremzē. “Lai inflācija nekļūtu jau par pamatlietu, kas ekonomikai un iedzīvotājiem ir ļoti sāpīga, procentlikmju kāpums ir nepieciešams,” viņš sacīja, norādot, ka augsto inflāciju vairs nevar norakstīt tikai uz Krievijas invāziju Ukrainā.

Augot procentlikmēm, kredītņēmējiem slogs kļūst lielāks, tomēr tā esot samērā neliela sabiedrības daļa. Latvijā kredītu apmērs pret ekonomiku pēdējo desmit gadu laikā ir ļoti būtiski mazinājies, norādīja Kazāks.

Viņš pievērsa uzmanību uz Latvijā vērojamās inflācijas iemesliem, kuri vairs nav norakstāmi tikai uz Krievijas invāziju Ukrainā. “Pirmajā brīdī ietekme bija absolūti skaidra. Tas bija kara Ukrainā dēļ – energoresursu cenu kāpums, ģeopolitiska nenoteiktība, arī piegāžu ķēžu problēma.” Taču tagad daļa uzņēmēju, visticamāk, turpina celt cenas ar argumentu ka “visas cenas kāpj”.

2022. gads noslēdzās ar gada inflāciju 20,8% līmenī decembrī. Taču 2023. gadā līdz šim inflācija palikusi līdzīgā līmenī, februārī sasniedzot 20,3%. Latvijas pārlieku augstie inflācijas rādītāji līdz šim skaidroti ar naudas tērēšanas paradumiem. Proti, cenas vairāk cēlās tieši tajās kategorijās, kam Latvijas iedzīvotāji tērē visvairāk – energoresursiem un pārtikai. Pretēji daudziem eiropiešiem, kuru patēriņa grozā ir, piemēram, vairāk izklaižu un ceļojumu, vēsta "lsm.lv".