Ieradušies bez biļetes un uzaicinājuma. Kādi svešzemju mošķi mīt Baltijas jūrā
Līdzīgi kā mēs, cilvēki, ceļojam no viena reģiona uz otru, tā pārvietojas arī ūdens iemītnieki. Tikai, ja cilvēki savus ceļojumus plāno un iegādājas biļetes, tad dažādu sugu ieceļotāji pie mums ierodas bez biļetes un bez uzaicinājuma.
Dabas aizsardzības pārvalde informē, ka viens no pēdējā laikā populārākajiem ieceļotājiem Baltijas jūrā ir apaļais jūras grundulis, zivs, kas sākotnēji bija sastopama Kaspijas un Melnajā jūrā, bet kopš 2004. gada uzturas arī Latvijas piekrastē.
Ar savu ienākšanu apaļais jūras grundulis ir apdraudējis vietējās gliemeņu populācijas, jo daudz ēd un spēj pielāgoties Baltijas iesāļajam ūdenim.
Vēl viens bezbiļetnieks, kas Latvijas ūdeņos atceļojis no Tālajiem Austrumiem, ir Ķīnas cimdiņkrabis. Arī tas daudz ēd un bojā zvejnieku tīklus. Šis krabis spēj arī pārnēsāt cilvēka veselībai bīstamus plaušu parazītus. Ķīnas cimdiņkrabis ir iekļauts īpašā sarakstā, šīs sugas tālāku izplatību ir apņēmušās apturēt daudzas valstis, tostarp Latvija.
Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Solvita Strāķe stāsta, ka, lai gan joprojām tiek uzskatīts, ka Ķīnas cimdiņkrabis pie mums nevairojas, tā populācija ir gana stabila, kas norāda uz to, ka cimdiņkrabis uz šejieni tiek vai nu atvests mazuļa stadijā ar balastūdeņiem, vai arī tas atrāpo pie mums no blakus esošajām kaimiņvalstīm.
Apturēt Ķīnas cimdiņkrabju izplatību var, ziņojot par to Dabas aizsardzības pārvaldei. Nekādā gadījumā notvertos īpatņus nevajadzētu laist atpakaļ ūdenī. Atpazīt Ķīnas cimdiņkrabi var pēc tā kvadrātveida formas un uz spīlēm esošā biezā apmatojuma.
Ja Ķīnas cimdiņkrabis ir gana liels, lai to pamanītu, tad krietni mazāki savos izmēros ir mazie dubļu krabji.
"Tā ir neliela, ļoti maza krabju suga, ko Latvijā mēs pirmo reizi atradām pirms aptuveni desmit gadiem Liepājas ostā," stāsta Strāķe. Šogad jo īpaši varot manīt, ka visos paraugos, kas tiek ievākti kā lielās, tā mazākās ostās, ir dubļu krabji un to mazie īpatņi. "Tas nozīmē, ka izveidojusies jau stabila populācija Latvijā. Tas ir spējīgs vairoties," norāda pētniece.
Dubļu krabji, visticamāk, Latvijā ieceļojuši ar kuģiem no Ziemeļamerikas. Tie ierokas gruntī, kur dzīvo arī citas sugas, un apēd daļu tur esošo tārpu, kas citkārt nonāktu vietējo zivju ēdienkartē. Irdinot grunti, dubļu krabji pārveido tās struktūru un, iespējams, padara to neapdzīvojamu citiem.
Līdzās citiem vēžveidīgajiem, Latvijas ūdeņos ir konstatēta arī kāda eksotiska jaunpienācēja - divvāku gliemene. Tā pagājušajā gadā pirmo reizi atrasta Liepājas ostā, bet šogad jau arī Pāvilostā. Strāķe uzskata, ka šī radība pie mums varētu būt atceļojusi no Meksikas līča.
Lai saprastu, kas un pa kādiem ceļiem pie mums ieceļo, pētnieki regulāri apseko ostas un ievāc paraugus. Nereti necilos un dubļainos nosēdumos ir atrodami ienācēji dažādās to attīstības stadijās.
