Aptauja: tikai 20 % Latvijā nav saskārušies ar finanšu krāpšanas mēģinājumu
Visbiežāk iedzīvotāji Latvijā un Lietuvā ar finanšu krāpniekiem saskārušies ar telefona zvanu starpniecību, kamēr Igaunijā ierastāka bijusi krāpniecisku e-pastu un īsziņu saņemšana. Tikai 20 % Latvijā nav sastapušies ar finanšu krāpšanas mēģinājumiem, un tas nozīmē, ka Latvijā personīgu pieredzi ar krāpnieku lamatām izjutuši biežāk nekā pārējās Baltijas valstīs, secināts bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat veiktajā aptaujā.
Aptaujas dati ļauj secināt, ka visbiežāk izplatītākais saskarsmes veids ar finanšu krāpniekiem Latvijas iedzīvotājiem bijis krāpniecisku telefona zvanu saņemšana – šo problēmu izceļ 51 % respondentu Latvijā, 41 % Lietuvā un 35 % Igaunijā.
Krāpniecisku e-pastu vai SMS saņemšanu 41 % aptaujāto Latvijā atzīmē kā otro visvairāk sastopamo krāpšanas veidu, kamēr Igaunijā šī metode bijusi populārākā – to izceļ 41 %. Lietuvā ar šo krāpšanas metodi sastapušies 36 %.
Aicinājumu telefonā vai datorā instalēt krāpniecisku lietotni saņēmuši 13 % respondentu Latvijā, 15 % Lietuvā un 8 % Igaunijā. Visbiežāk šādā situācijā nonākuši iedzīvotāji, kuri ir vecumā no 40 līdz 49 gadiem.
Viltotas mājaslapas apmeklējumā ievilināti 6 % Latvijā, 5 % Lietuvā un 3 % Igaunijā, liecina aptaujas dati.
Ar finanšu krāpšanas mēģinājumu uz ielas, veikalā vai kādā citā fiziskā lokācijā Latvijā saskārušies 7 % aptaujāto, savukārt Igaunijā – 6 %. Krietni izplatītāka šī situācija ir Lietuvā, kur to atzīmē 12 % respondentu. Latvijā visbiežāk finanšu krāpšanas situācijās uz ielas iekļuvuši jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadu vecumam, turklāt Rīgā vai Pierīgā šie gadījumi fiksēti vairāk nekā 2 reizes biežāk kā Kurzemē, Latgalē un Vidzemē.
"Iedzīvotājiem būtu jāpieiet ļoti kritiski ikvienam aicinājumam dalīties ar personīgu informāciju – internetbankas pieejām (lietotājvārdu, kodiem), bankas kartes datiem (kartes numurs, pin kods), kā arī citu personīgo informāciju. Lielākā riska grupa krāpšanas gadījumos ierasti ir pensionāri, kurus apjukuma brīžos ar viltu un veiklu valodu iespējams apmānīt biežāk nekā cilvēkus, kas problēmsituācijas spēj izvērtēt racionālāk. Tomēr krāpnieku metodes, kā arī to pārliecināšanas spējas nemitīgi attīstās. Krāpnieki tiek speciāli apmācīti, lai spētu radīt paniku un tādā veidā izvilinātu datus – arī šobrīd jaunākie centieni bijuši saistīti ne tikai ar informācijas iegūšanu, bet arī iedzīvotāju datoru inficēšanu. Gadījumos, kad krāpnieki ir ieguvuši klienta pieejas kodus, ļoti svarīgs ir reakcijas ātrums, līdz ar to aicinām ik pa laikam pārbaudīt savu bankas konta vēsturi un aktivizēt paziņojumus par ienākušajiem un izejošajiem maksājumiem," teic Roberts Birzgalis, Citadeles IT drošības daļas vadītājs.
Tikai 20 % aptaujāto respondentu Latvijā atzīst, ka nav bijuši iesaistīti finanšu krāpšanas mēģinājumā, visbiežāk šādi atbildējušas sievietes un iedzīvotāji vecumā no 60 – 74 gadu vecumam. Lietuvā ar krāpšanu nav saskārušies 24 %, savukārt Igaunijā – 29 % aptaujāto iedzīvotāju.
8 % Latvijā norāda, ka paši nav sastapušies ar krāpnieku lamatām, taču viņu paziņas vai tuvinieki ir. Šī dinamika ir izplatīta Lietuvā un Igaunijā, kur tuvinieku negatīvo pieredzi izceļ, attiecīgi, 12 % un 13 % respondentu.
Aptaujas dati liek secināt, ka Latvijā ar centieniem izkrāpt finanšu resursus krietni vairāk sastopas vīrieši nekā sievietes, un līdzīga tendence novērojama arī mūsu kaimiņvalstīs.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par finanšu krāpniecības aktualitātēm Baltijas valstīs banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2023. gada februārī, tiešsaistē aptaujājot vairāk kā 1000 interneta lietotājus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
