Dabas un dzīvnieku aizsardzības organizācijas pieprasa dabas aizsardzības institūciju atbildību par Limbažu lācēnu likteni

Biedrības uzsver, ka neilgā laikā šis ir jau trešais ārkārtas gadījums valstī ar konkrētu prioritāro, īpaši aizsargājamo savvaļas sugu, kurai Latvijā vēl pagaidām nav panākts labvēlīgs aizsardzības stāvoklis – brūno lāci (Ursus arctos) un konkrētajā dabas aizsardzības jomā neizglītotu, atbilstošā rīcībā neapmācītu, nezinošu sabiedrību. Atkārtoti pieredzam atbildīgo dienestu rīcības algoritma trūkumu situācijā, kad aizsargājami un glābjami no cilvēku kaitnieciskas darbības ir īpaši aizsargājams sugas indivīdi, šajā gadījumā trīs lācēni.

Brīdī, kad publiskajā telpā ieraksti no sociālajiem tīkliem vēsta, ka saimnieciskās darbības traucējums - meža kopšanas darbi varētu nebūt iemesls lāču mātes aizbiedēšanai, bet, iespējams, medību traucējums, tad nedēļas laikā sabiedrība joprojām tiek turēta neziņā gan par patieso kaitnieciskā nodarījuma izraisītāju, gan par to, vai cilvēku izraisītā traucējuma dēļ nelaimē atstatajiem aizsargājamas sugas dzīvnieka mazuļiem kāda valsts institūcija pievērsusi jebkādu uzmanību vai ir uzņēmusies atbildību.

Nav arī zināms, vai par mednieku skolas “Taurs” absolventa – mednieka, kurš, kā vēsta ieraksti sociālajā tīklā, filmējis lāču midzeni ar lācēniem, pastrādāto likumpārkāpumu ir ierosināts process. Tāpat nav nekādas informācijas par atbilstošā veidā veiktiem kontroles pasākumiem, vietas monitorēšanu, tajā skaitā paredzot konkrētās vietas norobežošanu un aizsardzību no nevēlamas cilvēku klātbūtnes.

Kādi konkrēti pasākumi ir veikti.Pēc 2022.gada notikuma ar Gulbenes – Valkas lācēniem, kad ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) lēmumu par bīstamu tika pasludināts no cilvēku kaitnieciskas rīcības cietis pusaugu lācēns un dzīvnieks tika eitanazēts, biedrība “Animal Rights Association B&T” speciāli izveidotā darba grupā nemedījamo savvaļas dzīvnieku draudu novēršanai sabiedrības drošības interesēm un normatīvo trūkumu novēršanai, gada laikā ir neatlaidīgi mudinājusi un aicinājusi DAP īpaši pievērsties sabiedrības izglītošanas virzienam šajā jomā, speciāla komunikācijas aktivitāšu plāna izstrādei, orientējoties uz atsevišķām mērķgrupām, kā arī pārņemt ārvalstu apmācības modeļus, piesaistot atzītus lāču uzvedības ekspertus un praktiķus, lai novērstu līdzīgu situāciju atkārtošanos.

Taču izpratnes trūkums no DAP puses par šo kā galveno prioritāti cilvēka un savvaļas sugu līdzāspastāvēšanas un sabiedrības drošības nodrošināšanai, vai nevēlēšanās ar to profesionāli nodarboties, nerada darba grupā vajadzīgo atsaucību.

Attiecīgi šobrīd jau pieredzam nākamo gadījumu, šoreiz ar īpaši aizsargājamas sugas mazuļu, iespējams, nolemšanu bojāejai, kas kontekstā ar jau Eiropas Komisijas pārmetumiem Latvijai gan par šo aizsargājamo savvaļas sugu ilgstošu aizsardzības mērķu nenoteikšanu aizsargājamās dabas teritorijās, Natura teritoriju nepietiekamību un ilgstošu to patieso mērķu nenoteikšanu, gan par neatbilstošu Dzīvotņu direktīvas piemērošanu attiecībā uz lielo plēsēju pārvaldību un normatīvu nesakārtotību, pieprasa radikālu esošās dabas aizsardzības sistēmas virziena maiņu.