Iezīmējas satraucoša darba tirgus tendence, ar kuru mums kopīgi jācīnās
Pēdējā laikā arvien spilgtāk izkristalizējas, ka Latvijas izglītības sistēma nespēj sagatavot tādus darbiniekus, kas nepieciešami darba tirgum tieši mūsu reģionā. Talantu piesaistes uzņēmuma "Nextra Latvia" vadītāja Evija Šalte intervijā portālam Jauns.lv atzina, ka tas ir liels bubulis, ar ko mums kopā jācīnās.
Runājot par pēdējā laika tendencēm Latvijas darba tirgū, viņa teica: “Mēs joprojām piedzīvojam darbaspēka deficītu. It kā energoresursu krīzei būtu bijis jāatbrīvo daļu darbinieku, bet redzam, ka tas tā nav noticis. Bezdarba līmenis valstī pieaudzis tikai par aptuveni 1 procentpunktu.”
2022.gada decembrī tas bija 6,1%, bet 2023.gada janvārī - 7,1%, viņa norādīja uz Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) mājas lapā publicētiem datiem un minēja salīdzinājumu, ka 2010.gada februārī mūsu valstī bezdarba līmenis bija 17,3%, kas radās nekustamā īpašuma burbuļa pārplīšanas rezultātā.
Tūkstošiem brīvu vakanču
Šalte vērsa uzmanību, ka NVA mājas lapā joprojām ir informācija par vairākiem tūkstošiem brīvu darba vietu. Aģentūras vadītāja Evita Simsone 23.janvārī sacīja, ka NVA ir reģistrēts vairāk nekā 18 000 brīvu darba vietu.
“Turklāt jāņem vērā, ka daudz uzņēmēju nemaz nereģistrē savas vakances šajā mājas lapā, jo izmanto privātos komerciālos portālus vai sociālos medijus savu vakanču popularizēšanai. Izvietojot sludinājumus, [potenciālo darbinieku] atsaucība joprojām nav tik liela, kā mēs gribētu.
Esmu novērojusi, ka uzņēmumi darbinieku piesaistē arvien vairāk izmanto “Headhunting” pakalpojumus, tieši uzrunājot potenciālos darbiniekus un tieši pārdodot iespēju strādāt pie sevis.
Attālinātā darba popularitāte pieaug
Uzņēmēji ir kļuvuši elastīgāki. Pagājušajā gada sākumā daudz uzņēmēju vēl šaubījās par hibrīdmodeli, bet šobrīd visi uzņēmēji ir sapratuši, ka ambīcijas ir nedaudz jāsamazina un jānāk pretī darba ņēmējam.” Runa ir par klātienes un attālinātā darba apvienošanu.
Pēc 20 gadiem darba tirgū ienāks vēl mazāk strādājošo
Pēdējā laikā sabiedrībā, tostarp uzņēmēju un valsts pārvaldes darbinieku vidū, arvien vairāk runā par tautas ataudzes, demogrāfijas jautājumiem.
“Pagājušajā gadā Latvijā bija viszemākā dzimstība pēdējo 100 gadu laikā. Piedzima vairāk nekā 17 tūkstoši jaundzimušo, bet nomira aptuveni 34 tūkstoši cilvēku. Tas ir ļoti nopietns signāls, ka pēc 18-20 gadiem darba tirgū ienāks tikai tik maz cilvēku,” Šalte teica.
Lielu bubuli rada mūsu izglītības sistēma
“Tāpat arvien spilgtāk izkristalizējas, ka mūsu izglītības sistēma nespēj sagatavot darba ņēmējus, kas nepieciešami darba tirgum tieši šajā reģionā. Tas ir liels bubulis ar ko mums, uzņēmējiem, kopā jācīnās.
Uzņēmējiem pašiem jāmāk apmācīt sev nepieciešamais darbaspēks. Esmu novērojusi, ka šobrīd uzņēmumos diezgan aktīvi tiek izveidoti mācību centri, kur paši uzņēmēji apmāca sev nepieciešamos darbiniekus.
Principā tā ir pozitīva tendence, bet, ja skatāmies no uzņēmēju puses, tie, protams, ir resursi, kas jātērē sava darbaspēka izglītošanai.”
Nav pareizi mācīties to, kas nebūs vajadzīgs darba tirgū
Speciāliste piekrita, ka arī no valsts puses nav pareizi tērēt lielu naudu par iedzīvotāju izglītību, kas pēc tam darba tirgū īsti nav vajadzīga. Valsts maksā par cilvēka izglītošanu daudzu gadu garumā, bet realitātē viņš pēc tam nav gatavs strādāt to darbu, kas Latvijā ir visvairāk vajadzīgs.
“Pat tad, ja viņš ir apmācīts konkrētajai nozarei, mūsu izglītības sistēmā ir problēma, ka apmācāmajiem ir pārāk maz praktisko iemaņu. Mūsu izglītības sistēma ir ļoti akadēmiska. Nevar teikt, ka tas ir slikti, bet jaunietim, kas ienāk darba tirgū, nav praktisko iemaņu.
Paiet laiks, kamēr darbinieks var sākt strādāt
Arī tad, ja cilvēks maina darba vietu, ir jārēķinās, ka paiet kāds laiks, kamēr viņš adaptējas, kamēr viņu mentorē un kamēr viņš uzsāk patstāvīgu darbu. Uzņēmējam vairākus mēnešus ir jāiegulda darbiniekos. Mēs nevaram runāt par absolūti gatavu kvalificētu darbaspēku, bet tas ir normāli.
Ražošanā pie konveijera ir ļoti vienkārši cilvēku apmācīt un palaist strādāt. Bet, ja runājam par intelektuālā darba veicējiem vai klientu apkalpošanas sarežģītākajām pozīcijām, ir skaidrs, ka tajās cilvēkam vienmēr būs vajadzīgs laiks, kamēr viņš adaptējas, kamēr viņu mentorē, kamēr viņš kļūst par stabilu vērtību uzņēmumā.
Tas ir pilnīgi normāli. Tā ir visās valstīs, bet mums tas ir izteikti, jo cilvēkresursu deficīts ir ļoti augsts.”
Laba izglītība un grādi, bet strādāt nemāk
Šalte saskārusies ar darba ņēmējiem, kuriem ir laba izglītība un vairāki akadēmiskie grādi, taču trūkst reālajam darbam vajadzīgo zināšanu un prasmju.
“Tādi piemēri diemžēl ir. Jāatzīst, ka uzņēmēji joprojām raugās ar aizdomām uz ļoti labi izglītotu cilvēku bez darba pieredzes. Uzņēmēji vienmēr grib redzēt, ka jaunietim paralēli mācībām ir kaut vai neliela darba pieredze.
Maģistra grāds nenodrošina ātru darba atrašanu
Nelielā darba pieredze palīdz attīstīt sociālās prasmes, psiholoģisko noturību, elastību, kas ir ļoti lielas pievienotās vērtības akadēmiskajai izglītībai. Diemžēl jāsaka, ka tikai izglītības grāds jaunietim ne vienmēr nodrošina ātru darba atrašanu.
Ir pilnīgi skaidrs, ka paralēli izglītībai ir jādara kaut kādas citas lietas, kas uzlabo vai rada papildus pievienoto vērtību prasmēm darba tirgū.”
Noderīgais viesmīļa darbs
Talantu piesaistes uzņēmuma vadītāja atzina, ka uzņēmēji atzinīgi vērtē ne tikai konkrētajam darbam nepieciešamo pieredzi, bet arī tādas prasmes, kas saistītas ar vienkāršākiem darbiem, piemēram, viesmīļa pakalpojumiem.
“Vislabākais veids, kā iegūt prasmes klientu apkalpošanā, ir strādāt viesmīlības nozarē. Ir skaidrs, ka tur darbinieks ir apguvis kaut kādas prasmes: viņš spēj komunicēt ar cilvēkiem, spēj viņus kvalitatīvi apkalpot, spēj piedāvāt izvēli,” Šalte sacīja.
