Teju puse latviešu vecumdienas vēlas pavadīt, ceļojot vai dzīvojot ārzemēs

Tomēr aprēķini par iedzīvotāju uzkrājumiem signalizē, ka lielai daļai iedzīvotāju, dodoties pensijā, plānoto aktivitāšu vietā nāksies sagaidīt ienākumu kritumu par teju pusi, skaidro bankas Citadeles meitas uzņēmums CBL Asset Management, komentējot Latvijas iedzīvotāju aptaujas datus.

Ceļojot un atpūšoties – tā savas vecumdienas iedomājas 42 % Latvijas iedzīvotāju, savukārt vēl 7 % vēlas pārvākties uz dzīvi ārzemēs. Aptaujas dati liecina, ka biežāk par ceļošanu pensijas vecumā domā sievietes vecumā no 40 līdz 49 gadiem, kā arī jaunieši un jaunie pieaugušie līdz 29 gadu vecumam.

Mierīgi pavadīt vecumdienas mājās vēlas teju katrs ceturtais jeb 24 %, turklāt dati liecina, ka šī vēlme palielinās, iedzīvotājiem kļūstot vecākiem, kamēr kāre pēc ceļošanas – gluži pretēji, samazinās.

Attīstīt kādu hobiju vecumdienās vēlētos 7 % iedzīvotāju, savukārt 2 % domātu par iestāšanos kādā sabiedriskā organizācijā. Aptaujas dati ļauj secināt, ka dalība kādā sabiedriskā organizācijā saistoša šķiet tikai sievietēm. Turpināt izglītoties vai apgūt jaunas prasmes plāno 3 % aptaujāto.

"Pēc aptaujas datiem varam secināt, ka vecumdienas ar regulāriem ceļojumiem vai dzīvi ārzemēs saista teju puse iedzīvotāju, taču jāatceras, ka vairumā gadījumu ceļošana un citi finansiāli ietilpīgi dzīves prieki vecumdienās būs realizējami tikai tad, ja par finansiālo segumu šīm aktivitātēm būs domāts labu laiku iepriekš. Ja cilvēks plāno pensionēties, paļaujoties vien uz darba devēja veiktajām pensijas 2. līmeņa iemaksām, tad jārēķinās ar to, ka vecumdienās būs jāiztiek ne vairāk kā ar pusi no ienākumiem, ko saņemsiet pirms pensionēšanās. Viens no risinājumiem ir pašam veikt regulāras iemaksas pensiju 3. līmenī vai veidot cita veida uzkrājumus, kā arī pavairot savu uzkrājumu, to atbildīgi investējot. Tas palīdzēs parūpēties par to, lai vecumdienas nav jāsagaida ar būtisku ienākumu līmeņa krišanos," norāda Kārlis Purgailis, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs.

Pagājušā gada beigās vidējā pensija valstī bija 527 eiro. Visbiežāk jeb apmēram 44 %  pensionāru ik mēnesi pensijā saņem no 300 līdz 500 eiro. Tas nozīmē, ka jau tagad pensionāri saņem apmēram 50% no vidējiem ienākumiem valstī, jo vidējā bruto alga bija 1369, bet neto – 1002 eiro.

Katrs var aplūkot savu nākotnes pensijas prognozi www.pensija.lv pieejamajā kalkulatorā. Piemēram, atbildīgs uzkrājējs - cilvēks, kurš darba gaitas uzsācis 20 gadu vecumā, nopelnot vidējo algu un maksājot 10 % no ienākumiem trešajā pensiju līmenī,  nākotnē saņems pensiju, kas ir 74 % no darba algas pirms pensijas. No tiem 31% veidos pirmais līmenis, 18% - pensiju 2. līmenis, bet 25% - pensiju 3. līmenis.

Tikai 5 % respondentu redz sevi turpinām profesionālā darba gaitas arī vecumdienās. Šādu viedokli visbiežāk pārstāv iedzīvotāji, kuri ir vecumā no 60 – 74 gadu vecumam, tātad šobrīd atrodas pensijā vai ir tuvu pensionēšanās vecuma slieksnim. Šajā respondentu grupā biežāk sastopami cilvēki, kas šobrīd strādā kā kvalificēti speciālisti vai kvalificēti strādnieki.

7 % Latvijā domā, ka līdz vecumdienām nemaz nenodzīvos – šādi uzskata katrs desmitais jaunietis vecumā no 18 līdz 29 gadu vecumam, turklāt vīrieši šādu domu pieļauj divas reizes biežāk nekā sievietes.

Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par Latvijas iedzīvotāju plāniem vecumdienās banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2023. gada janvārī, tiešsaistē aptaujājot 1006 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 – 74 gadiem.