Raidījums: Latvija nebija gatava sūtīt uz Maskavu jaunu vēstnieku
Viens no apsvērumiem, kādēļ Latvija šonedēļ paziņoja par vēstnieka Māra Riekstiņa atsaukšanu no Maskavas bija viņa pilnvaru termiņa beigas pēc dažiem mēnešiem. Viņa vietā sūtīt uz Krieviju jaunu vēstnieku, kamēr turpinās Krievijas agresīvais karš Ukrainā, Latvija nebija gatava, vēsta LTV raidījums “de facto”.
Atsaukt vēstnieku no Maskavas - Latvijas jaunāko laiku vēsturē pirmo reizi – Ārlietu ministriju pamudināja saasinājums Igaunijas un Krievijas attiecībās. Igaunija pieprasīja samazināt darbinieku skaitu Krievijas vēstniecībā Tallinā. Savukārt Krievija uz to atbildēja, izraidot Igaunijas vēstnieku Margusu Laidri.
Šis incidents palīdzēja Latvijai ātrāk atrisināt dilemmu, ko darīt ar vēstnieku Maskavā Māri Riekstiņu, kuram drīz beigtos pilnvaru termiņš.
“Vienkārši jāsaka, manuprāt, ka Krievijā kādam nervi neizturēja,” tā Krievijas lēmumu izraidīt igauņu vēstnieku komentē Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Ministrija ātri izlēma solidarizēties ar Igauniju: atsaukt savu vēstnieku un likt izbraukt Krievijas vēstniekam Rīgā Mihailam Vaņinam. Abu valstu diplomātiskās attiecības tiks samazinātas līdz pilnvaroto lietvežu līmenim.
Rinkēvičs šo lēmumu pamato ar to, ka Krievija turpina agresiju pret Ukrainu un Latvijas-Krievijas attiecības ir ļoti zemā līmenī.
“Otrkārt, mūsu vēstniekam Mārim Riekstiņam šogad tāpat būtu beidzies termiņš, un tas lielais morālās dabas jautājums ir, vai mēs varam šajā situācijā – un karš, es domāju, būs samērā ilgs – piemēram, iedomāties situāciju, kurā [jauns] Latvijas Republikas vēstnieks iesniedz Valsts prezidenta un ārlietu ministra parakstītu akreditācijas vēstuli Krievijas prezidentam,” skaidro Rinkēvičs un piebilst, ka diplomātiskā forma turklāt šādās reizēs paredz atsaukties uz “labām un draudzīgām” attiecībām.
Vēstnieks Krievijā Riekstiņš stāsta, ka pirms samērā negaidītā situācijas atrisinājuma nebija domas pagarināt viņa dienestu Maskavā: “Nē, manā gadījumā par pagarināšanu diskusijas nebija, jo tiešām šobrīd man jau ir pieci ar pusi gadi pavadīti Krievijā. Tas jau ir vairāk nekā parasti.”
Viņš prognozē, ka pārstāvniecība ikdienas pienākumus bez vēstnieka varēs pildīt, bet varētu zust iespēja piekļūt atsevišķiem formātiem: “Ir diplomātijā dažāda cita formāta tikšanās, arī neformālas, kur dažkārt tiek aicināti tikai vēstnieki nevis valstis. Šajā gadījumā [kāds teiks]: Nu, jums nav vēstnieka? Piedodiet.”
Lai gan Latvija izvēlējās diplomātisko attiecību līmeni pazemināt no 24.februāra, kad apritēs gads pašreizējam Krievijas iebrukumam Ukrainā, Krievija piektdien paziņoja, ka Riekstiņam valsts jāpamet divu nedēļu laikā.
Visām trijām Baltijas valstīm tādējādi Krievijā paliks lietveži ne vairs vēstnieki. Lietuva savu vēstnieku atsauca jau pērn.
Atšķirībā no igauņiem, Latvija pagaidām neprasa izbraukt arī citiem Krievijas diplomātiem, lai sakristu darbinieku skaits vēstniecībās Rīgā un Maskavā. “Disproporcija vēl ir, bet mēs šo to savā arsenālā atstāsim tālākiem lēmumiem,” nosaka ministrs Rinkēvičs.
Krievijas ārlietu ministrija Latvijas lēmumu sašaurināt diplomātiskās attiecības nodēvēja par nedraudzīgu un rusofobisku, kas tai neesot bijis pārsteigums. Līdzīgi pārmetumi izskanēja arī Igaunijas virzienā. Krievija savdabīgi apgalvo, ka tieši Igaunija un Latvija ir iznīcinājušas divpusējās attiecības ar Krieviju, nevis Krievija pati, sākot karu.
