Sekmīgākai naida noziegumu apkarošanai policijai nepieciešami plašāki instrumenti, atzina Ruks
Lielākā daļa naida noziegumu notiek virtuālajā vidē, taču to sekmīgākai apkarošanai policijai ir nepieciešami plašāki instrumenti, piektdien Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā konferencē par naida noziegumiem atzina Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
Viņš pauda gandarījumu, ka dzīvojam Latvijā, lai gan arī mūsu valstī ir problēmas, noziedzība, tostarp, naida noziegumi.
Noziedzība ir sociāla parādība, tāpēc svarīgi runāt par naida noziegumiem, sacīja Policijas priekšnieks, norādot, ka vienlaikus ir svarīgi nošķirt naida noziegumus no fiziskās vides ar virtuālo vidi, un patlaban naida noziegumus var uzlūkot kā tehnoloģiskās vides blakni. Pirms 20 gadiem, kad tehnoloģijas nebija tik attīstītas, naida noziegumi notika fiziskajā vidē.
"Esam novērojuši, ka absolūti lielākā daļa lietu notiek virtuālajā vidē. Naids rada naidu, turklāt veidojas pūļa efekts, taču nodarījums virtuālajā vidē ir vērtējams tāpat kā fiziskajā vidē. Mēs no tā prom neaiziesim, tāpēc sabiedrības šķelšanai ir jāstājas pretim pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos," norādīja Ruks.
Runājot par policijas spējām apkarot šādus noziegumus, Ruks norādīja, ka naida nodarījumu mazināšanai ir tapušas vadlīnijas policistu apmācībai, tāpat ir pilnveidoti normatīvie akti, taču ne viss ir veiksmīgi realizēts. Kā piemēru Ruks minēja to, ka administratīvajos pārkāpumos policijai nav iespēju pieprasīt IP adreses virtuālajā vidē. "Mums nav instrumentu. Es aicinātu pārskatīt šo jautājumu, ja gribam sekmīgāk cīnīties. Ja nav reaģēšanas instrumentu, tad rodas nesodāmības sajūta un tā turpina veidot augsni naida noziegumiem," uzsvēra Ruks.
Policija ikdienā saskaras ar dažādām naida izpausmēm. Tomēr 90% gadījumu policija reaģējusi uz nacionālo un etnisko naidu, kā arī valsts simbolu zaimošanu.
Ruks savā uzrunā uzsvēra, ka naidu var iedalīt situatīvā un pārliecības naidā. Viena situācija ir tad, kad dzērumā pieļauj kādas darbības, taču bīstamāk, ja ģimenē naids tiek kultivēts pret kādu etnisko vai sociālo grupu. Lai arī naids vērojams pret latviskām vērtībām, policija arī savā praksē sastapusies ar gadījumiem, kad nacionālais elements ir pārspīlēts, un tādos gadījumos var "piesaukt āriešu stāstu".
Policijas praksē ir bijuši gadiem ierastie gadījumi par vēršanos pret seksuālajām minoritātem. Vienlaikus atgādinot par pirmajiem praidiem Rīgā un sabiedrības reakciju uz to, patlaban "sabiedrība tomēr augusi". Tas nozīmē, ka visa pamatā ir izglītība un audzināšana.
"Cilvēce attīstās un mainās polarizācijas cēloņi. Karš Ukrainā, nelegālā imigrācija, tas veido polarizācijas efektu," uzsvēra Ruks.
Jau ziņots, ka Iekšlietu ministrijā notiek konference "Naida noziegumi: atpazīt, izmeklēt, novērst!", kuras laikā iepazīstinās ar jaunu pētījumu par naida noziegumiem un naida runu un to, kādi ir starptautiskie standarti un Latvijas tiesiskais regulējums un prakse.
